Sīrijā aizdomās par apvērsuma plānošanu noteikts mājas arests Nacionālās drošības biroja šefam Ali Mamlukam. Šis solis norāda, ka zaudējumi kaujas laukā veicina paranoju Damaskas varas aprindās, vēsta laikraksts "The Telegraph".
Izlūkdienesta vadītājs Mamluks ir viena no retajām amatpersonām, kurām vēl bija pieeja Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam. Tagad drošībnieks tiek apsūdzēts par slepenām sarunām ar nemierniekus un Sīrijas opozīciju atbalstošām valstīm.
Avoti Sīrijas prezidenta pilī laikrakstam pastāstīja, ka Asads cenšas saturēt kopā varas "iekšējo loku", kurā arvien vairāk notiek vēršanās citam pret citu.
Vēl pirms Mamluka aresta Sīrijas izlūkdienestu tīklu, kas gadu desmitiem ir nodrošinājis režīma varu, skāra satricinājumi. Aprīlī slimnīcā no uzbrukumā gūtiem ievainojumiem mira Politiskā drošības direktorāta vadītājs Rustums Gazalehs. Uzbrucēji bijuši lojāli Militārā izlūkošanas dienesta vadītājam Rafikam Šehadeham, kurš pēc tam no amata atbrīvots.
Viens no galvenajiem strīdu iemesliem režīma iekšienē esot Damaskas sabiedrotās Irānas loma Sīrijas pilsoņu karā. Daži "iekšējā loka" cilvēki esot nobažījušies, ka Irānas amatpersonām nu ir vairāk varas nekā viņiem, raksta "The Telegraph".
Asada režīma cīņā pret nemierniekiem Irānas atbalsts ir izšķiroši svarīgs, tomēr arī tas nav spējis novērst nemiernieku pēdējā laika panākumus valsts ziemeļos. Kad aprīlī Sīrijas karavīri zaudēja kontroli pār Idlibas provinces pilsētu Žisr eš Šugūru, Mamluks sācis meklēt kontaktus ar naidīgām valstīm un agrākajām režīma amatpersonām.
Malmuks ar starpnieku palīdzību sazinājies ar Turcijas izlūkdienestu, kā arī Bašara al Asada onkuli Rifatu al Asadu, kurš kopš 1980. gadiem, kad tika apsūdzēt par apvērsuma plānošanu, dzīvo trimdā, pastāstīja kāds augsta ranga avots Asada režīmā.
Pats Rifats al Asads šīs ziņas komentēt ir atteicies, bet kāds avots, kurš vēlējies palikt anonīms, laikrakstam pastāstījis, ka "Sīrijas armijniekiem un virsniekiem ir liela interese, lai Rifats al Asads atgrieztos Sīrijā".
Tikmēr Irānas cilvēki, domājams, pārņēmuši kontroli pār lielu daļu valdības uzdevumu, sākot ar Centrālo banku un kaujas stratēģiju.
"Vairums prezidenta pils padomnieku tagad ir irāņi," atklāja avots. "Mamluks necieta, ka Sīrija atdod savu suverenitāti Irānai. Viņš uzskatīja, ka tas ir jāmaina," turpina avots.
Tādi paši uzskati bijuši nogalinātajam Politiskā drošības direktorāta vadītājam Gazaleham. Sunnītu musulmaņu ģimenē dzimušais ģenerālis bijis pret varas nodošanu šiītu Irānas Revolucionārajai gvardei un tās Libānas sabiedrotajam grupējumam "Hezbollah".
"Viņš sūdzējās, ka pret viņu un viņa vīriem izturas kā pret pabirām, kamēr irāņi un viņu kaujinieki bija kungi," norāda nemiernieku grupas "Dienvidu fronte" runasvīrs Isams al Reiss.
Militārā izlūkdienesta šefs Šehadehs arestējis divus Gazaleha brāļadēlus, kuri atteikušies karot irāņu vadībā. Gazalehs tad devies uz Militārā izlūkdienesta mītni, lai savus radiniekus atbrīvotu, bet tur smagi piekauts, stāsta Reiss par informāciju, kas iegūta no gūstekņiem un citiem avotiem.
Gazalehs vairākas nedēļas ar smadzeņu bojājumiem nogulējis slimnīcā, līdz 24. aprīlī Damaska oficiāli paziņoja par viņa nāvi. Reisa teikto apstiprina arī divi avoti režīma iekšienē, norāda "The Telegraph".
Irānai Sīrijas režīms ir svarīgs, jo caur Sīriju Teherāna apbruņo Libānas grupējumu "Hizbollah". Irāna Asada režīmam piegādājusi ieročus un zināšanas.
Domājams, ka kara nomocītās Sīrijas ekonomika būtu sabrukusi bez Teherānas sniegtā kredīta, kas pēc Sīrijas finanšu ministra datiem jau pārsniedzis 15 miljardus dolāru (13,5 miljardi eiro).
Viena no regulārajām Sīrijas amatpersonu vizītēm uz Teherānu aprīlī bijusi spriedzes pilna, "The Telegraph" pastāstīja Irānas valdībai tuvs avots.
"Režīma locekļi teica, ka viņi zaudē kontroli pār Sīriju. Vienā brīdī viņi pat apsvēra vienošanās slēgšanu ar opozīciju. Irāņi bija nikni. Pēc visa, ko viņi ir palīdzējuši, viņi nezaudēs kontroli," pastāstīja avots.
Nesenie notikumi ir Sīrijas režīma kritiskākie mirkļi pēdējo gadu laikā, uzskata Sīrijas jautājumu eksperts no "Brookings Institution" domnīcas Čārlzs Listers.
"Izskatās, ka parādi tagad vada Irāna. Tas galvenokārt ir no bailēm, ka režīms var sabrukt no iekšpuses. Teherāna ap to cenšas uzcelt ķieģeļu mūri," teic Listers.
Sīrijas pilsoņu karš turpinās kopš 2011. gada pavasara. Tas sākās kā miermīlīgas demonstrācijas pret prezidenta Bašara al Asada režīmu.
Nemierniekus, kas vēlas gāzt valdību, atbalsta Rietumi, savukārt Damaska var paļauties uz Teherānas un Maskavas atbalstu.
Tikmēr sarežģījumus un Rietumu bažas izraisa fakts, ka nemiernieku rindās lielu ietekmi ir guvuši radikālie islāmistu kaujinieki.
Vairāk nekā 200 000 cilvēku karā ir gājuši bojā, bet 11 miljoni pametušu savas mājas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
