Amerikāņu pilsoņu karš
Foto: Arhīva foto
Teksasā pie pašas Meksikas robežas esošajos līdzenumos Atlantijas okeāna piekrastē tieši pirms 150 gadiem - 1865. gada 13. maijā - notika pēdējā abu pušu armiju bruņotā konfrontācija četrus gadus ilgušajā Amerikas pilsoņu karā, saukta arī par Palmito rančo kauju.

Lai gan ASV armija jau 1865. gada aprīļa sākumā ieņēma Amerikas Valstu Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu, un konfederātu armijas virspavēlnieks Roberts Edvards Lī 9. aprīlī parakstīja oficiālu kapitulāciju, kaujas un atsevišķi incidenti vēl turpinājās. Tostarp 14. aprīlī, atriebjot zaudējumu, tika nogalināts ASV prezidents Abrahams Linkolns.

Par spīti ASV uzvarai karā Savienoto armijas pulkvedis Teodors Barets 12. maijā līdz galam neskaidru iemeslu dēļ nolēma uzbrukt Konfederācijas izveidotajai apmetnei Riograndes upes deltā netālu no Braunsvilas. Tiek uzskatīts, ka pulkvedis uzbrukumu uzsācis, jo vēlējies pieredzēt vismaz kādu kauju pirms karš beidzas pavisam.

Sākotnēji viņa vadītajiem spēkiem izdevās pārņemt konfederātu nometni, bet jau nākamajā dienā Bareta vadītie karavīri no tās tika patriekti. Šīs kaujas laikā bojā gāja vismaz četri ASV karavīri, tostarp arī Džons Džefersons Viljamss, kurš tiek uzskatīts par pēdējo Amerikas pilsoņu kara upuri. Savukārt kaujas uzvarētāji bija karu jau zaudējušie konfederātu spēki.

Piedāvājam iepazīties arī ar citiem spilgtiem faktiem par Amerikas pilsoņu karu:

  • Pilsoņu karš ir asiņainākais Amerikas kontinentā notikušais karš pasaules vēsturē. Kopumā tajā bojā gāja ap 620 000 cilvēku jeb vidēji 600 katru kara dienu.
  • Galvenie kara uzsākšanas iemesli ir vismaz pieci – ekonomiskā un sociālā atšķirība, štatu un federālo zemju atšķirīgā likumdošana, verdzība, pieaugošā verdzības atcelšanas kustība un gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas.
  • Ziemeļu štati jau kopš kara sākuma bija pārliecināti par uzvaru karā, jo tajos dzīvoja 22 miljoni cilvēki jeb trīs reizes vairāk nekā dienvidos, ziemeļos atradās visas lielākās fabrikas, kas bija nepieciešamas ieroču un munīcijas ražošanai, ziemeļos bija daudz lielāks dzelzceļa tīkls, kas palīdzēja apgādāt frontes līnijā esošos.
  • Savukārt dienvidu štati bija pārliecināti par uzvaru karā, jo ziemeļnieki nepazina ģeogrāfiskos apstākļus dienvidu štatos, kuros tie gatavojās karot, dienvidnieku fermeri bija prasmīgi šāvēji un pata jāt, un viņi cīnījās paši par sava ierastā dzīvesveida saglabāšanu.
  • Vidējais kareivis bijis 23 gadus vecs, 1,72 metrus garš un svēris 65 kilogramus.
  • No kopumā trīs miljoniem karā karojošo, tikai 1% veidoja regulārā armija, 9% bija iesauktie vai rezervisti, bet pārējie 90% abu pušu spēkos pieteicās labprātīgi.
  • ASV karavīru uniformas bija zilas, bet konfederātu - pelēkas. Kara laikā gan formu trūkuma dēļ dažkārt karavīri vilka arī pretinieku krāsas, kā dēļ daudzus karā nošāva pašu vīri.
  • Lielā mazgadīgo karotāju skaita dēļ savā laikā Amerikas pilsoņu karš tika dēvēts arī par "Puišeļu karu". Vismaz 10 000 karotāju nebija sasnieguši 18 gadu vecumu.
  • Lielākā daļa kauju notika Virdžīnijas, Tenesī un Misūri štatos.
  • Kopumā bojā gāja 2% no ASV iedzīvotājiem. Aptuveni puse - no armijas nometnēs un gūstā iegūtajām slimībām, kuras mūsdienās ir viegli ārstējamas.
  • Asiņainākā kara diena bija 1862. gada 17. septembris, kad bojā gāja aptuveni 5000 karavīru (lielākie vienas dienas zaudējumi visas ASV armijas vēsturē). Tas notika Getisburgas kaujas laikā Pensilvānijā.
  • Lielākā daļa mirušo netika nogādāti mājās apglabāšanai un pat netika apglabāti. Pārāk aktīvās kaujās viņu ķermeņus zemē iemina zirgi, kā arī smagās viņu vilktās kara tehnikas riteņi, bet lielu daļu apēda dzīvnieki, galvenokārt klaiņojošie suņi.
  • Pilsoņu karš bija pirmais ASV vēsturē, kura vajadzībām tika izsludināts nacionāla mēroga iesaukums. Tas notika 1862. gada 16. aprīlī.
  • Pēc kara sākuma ASV cietumu kameras strauji pildījās. Pēc kara divi no trim ieslodzītajiem bija pilsoņu kara veterāni.
  • Pilsoņu kara laikā ASV Ņujorkas štatā izveidotā ieslodzījuma nometne Elmīra bija pielāgota arī interesentu uzņemšanai. Par 15 centiem bija iespējams uzkāpt divos novērošanas torņos, no kuriem pavērās skats uz plašo nometnes teritoriju. Pie tiem pārdoti arī zemesrieksti, kūciņas un limonāde, kamēr aptuveni 3000 ieslodzīto nometnē gāja bojā no bada un slimībām.
  • Kopumā abās pusēs cietumos un nometnēs tika turēti aptuveni 470 000 karavīru, no kuriem 56 000 tajās arī nomira.
  • Kara laikā biežākā un nāvējošākā slimība bija diareja jeb pastiprināta caureja - no tās mira vairāk nekā no ievainojumiem kaujas laukā.
  • Biežākās kara laikā veiktā operācijas bija amputācijas - kopumā četros gados veiktas aptuveni 60 000 kāju vai roku amputācijas.
  • Sliktās medicīniskās aprūpes dēļ katrs septītais ievainotais ASV karavīrs un katrs piektais ievainotais konfederātu karavīrs aizgāja bojā. Bieži vien mocības bija pat vairākus mēnešus ilgas.
  • Kara tiesa kara laikā konstatēja vairāk nekā 100 000 seksuāla rakstura noziegumus. Ārsti bijuši spiesti ārstēt aptuveni 73 000 sifilisa un 109 000 gonorejas gadījumus.
  • Tiek lēsts, ka četru pilsoņu kara gadu laikā bojā gāja arī aptuveni 300 000 kaujas zirgu, no kuriem 3000 tika nogalināti Getisburgas kaujā.
  • Pilsoņu kara laikā zemūdene pirmo reizi nogremdēja pretinieku kuģi. Konfederācijas spēkiem piederošā zemūdene "Hunley" nogremdēja ASV kuģi "USS Housatonic". Tiesa uzbrukumā cieta arī pati zemūdene un visi tās astoņi apkalpes locekļi gāja bojā, bet no kuģa 155 vīru lielās apkalpes bojā gāja tikai pieci.
  • Aptuveni trešdaļa ASV armijas rindās dienošo bija imigranti, kuri nebija dzimuši Amerikā. 10% no viņiem bija vācieši, bet 7,5% - īri. Tāpat karavīru vidū bija daudz francūžu, itāļu, poļu, angļu un skotu.
  • Āfrikas izcelsmes amerikāņiem ASV armijā ļāva pievienoties tikai 1863. gadā, bet ilgu laiku viņi saņēma zemāku algu nekā baltie karavīri.
  • Lai gan viens no kara iemesliem bija ASV uzskats, ka verdzība ir jāatceļ, ko negribēja pieļaut lielo plantāciju štati dienvidos, ir kļūdaini pieņemt, ka ziemeļnieki melnādainos un baltādainos uzskatīja par vienlīdzīgiem.
  • Abrahamam Linkolnam pieder ideja visus ASV dzīvojošos melnādainos pārcelt uz Centrālameriku, piemēram, britu Hondurasu (mūsdienu Belizi). Viņš savulaik sarunās ar britiem norādījis, ka "nav un nekad nav bijis sociālās un politiskās vienlīdzības atbalstītājs starp balto un melno rasēm".
  • Kad ASV izsludināja iesaukšanu armijā, no tās varēja legāli atpirkties, samaksājot 300 ASV dolārus kādam, kurš ietu karā paša vietā. Arī Linkolns pats par 500 ASV dolāriem noalgoja savu aizvietotāju Džonu Samerfīldu Steiplu.
  • 1860. gadā divos konfederātu štatos bija vairāk vergu nekā brīvo cilvēku - tādi bija Misisipi un Dienvidkarolīnā.
  • Kara laikā ASV konfiscēja konfederātu armijas virspavēlniekam Robertam  Edvardam Lī piederošo zemi un pārvērta to par kara kapsētu. Tā mūsdienās pazīstama kā Ārlingtonas Nacionālā kapsēta.
  • Neatkarīgi no frontes līnijas darbojās arī partizānu vienības, kuras iznīcināja ne tikai pretinieka karavīrus vai bruņutehniku, bet arī terorizēja iedzīvotājus. Misūri un Kanzasas štatu pierobežā ASV bija pat spiestas no atsevišķiem apgabaliem izvest pilnīgi visus iedzīvotājus.
  • Pirms pilsoņu kara sākuma no dienvidu štatiem uz ziemeļiem izbēga vidēji 5000 vergu gadā. Kara laikā šāds skaits bēdzis katru mēnesi.
  • No aptuveni 200 000 Āfrikas izcelsmes karavīriem, kuri cīnījās ASV pusē, ap 100 000 bija izbēgušie dienvidnieku vergi. Nepilni 35 000 kara laikā gāja bojā.
  • Lai gan neviena iesaistītā puse neļāva arī sievietēm iesaistīties karā, tiek lēsts, ka kopumā karā piedalījušās vismaz 300 par vīriešiem pārģērbušās sievietes.
  • Šis karš bija pirmais, kura notikumi tika tūlītēji aprakstīti presē, kā arī nereti papildināti ar fotogrāfijām no kaujas lauka.
  • Šis bija pēdējais liela mēroga karš, kurā ģenerāļi atradās priekšgalā un burtiski veda savus karavīrus kaujā. Šī iemesla dēļ ģenerāļiem bija divreiz lielāka iespējamība krist kara laukā nekā vienkāršam karavīram.
  • Par Amerikas Valstu Konfederācijas neoficiālo himnu kara laikā kļuva ziemeļu štatos dzimušā un ASV kvēla atbalstītāja Daniela Emeta sacerētā dziesma "Dixie". Autors par skanīgā meldiņa slavu dienvidos bijis ļoti sašutis, bet neko nevarējis padarīt.

  • Pēdējās konfederātu armijas daļas padevās 1886. gada 26. maijā.
  • Ekonomiski kara dēļ dienvidu štati zaudēja pusi no savām bagātībām, bet ziemeļi kļuva par globāla mēroga industriālo centru.
  • Pirms kara sākuma dienvidu štatos dzīvoja aptuveni četri miljoni vergu, kuru vērtība tā laika cenās tika vērtēta vismaz divu miljardu ASV dolāru vērtībā.
  • ASV ir vairāk nekā 20 federālas nozīmes apskates objekti, 50 muzeji un 70 kapi, kuri visi veltīti pilsoņu kara piemiņai.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!