Amerikāņu pilsoņu karš
Foto: Arhīva foto
Teksasā pie pašas Meksikas robežas esošajos līdzenumos Atlantijas okeāna piekrastē tieši pirms 150 gadiem - 1865. gada 13. maijā - notika pēdējā abu pušu armiju bruņotā konfrontācija četrus gadus ilgušajā Amerikas pilsoņu karā, saukta arī par Palmito rančo kauju.

Lai gan ASV armija jau 1865. gada aprīļa sākumā ieņēma Amerikas Valstu Konfederācijas galvaspilsētu Ričmondu, un konfederātu armijas virspavēlnieks Roberts Edvards Lī 9. aprīlī parakstīja oficiālu kapitulāciju, kaujas un atsevišķi incidenti vēl turpinājās. Tostarp 14. aprīlī, atriebjot zaudējumu, tika nogalināts ASV prezidents Abrahams Linkolns.

Par spīti ASV uzvarai karā Savienoto armijas pulkvedis Teodors Barets 12. maijā līdz galam neskaidru iemeslu dēļ nolēma uzbrukt Konfederācijas izveidotajai apmetnei Riograndes upes deltā netālu no Braunsvilas. Tiek uzskatīts, ka pulkvedis uzbrukumu uzsācis, jo vēlējies pieredzēt vismaz kādu kauju pirms karš beidzas pavisam.

ASV

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit