Lai no kuras puses skatītos, Krievija ir izrādījusies vāja un zaudējusi 20. gadsimtu, neizmantojot daudzas iespējas, kas tai pavērās 20. gadsimta sākumā un pēc "perestroikas", intervijā portālam "Delfi" pauž mediju projekta "Snob" galvenais redaktors un vēstures zinātņu kandidāts Nikolajs Uskovs.
Lai gan Krievija ir liela valsts, jo tālāk uz rietumiem no tās robežām attālinās, par to runā arvien mazāk, jo tās uzvedība neraisa ne sapratni, ne līdzjūtību, stāsta Uskovs.
Krievijas impērijai bija brīnišķīgi rakstnieki, kuru darbus izdeva daudzās valstīs, interesi par Padomju Savienību uzturēja tās pietiekami modernā kreisā ideoloģija, ko atbalstīja kreisie ideologi daudzās valstīs, skaidro Uskovs.
"Tagad mums nav ar ko lepoties. Kāda tagad ir Krievijas sūtība pasaulē? Normālam cilvēkam nesaprotama cīņa pret gejiem? Robežu pārvilkšana? Krievija tagad ir neinteresanta, nesaprotama un neraisa līdzjūtību.
Šajā ziņa tā ir daudz tuvāka Austrumu tuksnešiem un islāma fundamentālismam. Bet arī tur nav līdzjūtības, jo Krievijai ir savas intereses Austrumos, un ar vienu tā atrodas draudzībā, ar citu nāvīgā naidā. Turklāt pašā Krievijā ir musulmaņu problēma. Austrumu tuksnešos tā tiek uzskatīta par Rietumu daļu. Tas nozīmē, ka viņiem tā ir ienaidniece. Varbūt mazāk viennozīmīgā kā ASV," uzskata Uskovs.
"Te arī rodas mūsu pazušanas sajūta telpā. It kā valsts ir, bet par to neko nezina un negrib zināt. Pasaules informācijas laukā Krievijai ir visumā pieticīga vieta," secina galvenais redaktors.
Uskovs norāda, ka Krievija nav politiskais pretsvars ASV. Tā varētu kļūt par postpadomju telpas, bet ne pasaules politisko centru. "20. gadsimta sākumā bija tāda iespēja, bet vecās elites to palaida garām. Valsts tika sagrauta un atdzima uz pavisam citiem pamatiem, apzināti melīgiem. Agrāk vai vēlāk visam bija jāsabrūk," skaidro Uskovs.
Krievijas kā pasaules politiskā pola imidžs šodien ir paredzēts tikai tās iekšējai lietošanai, uzskata vēsturnieks. "Rietumvalstīm tā ir liels bīstams zvērs, ar kuru grūti atrast kopīgu valodu. Lai gan vēl 21. gadsimta pirmajos gados radās sajūta, ka Krievijas-Eiropas alianse ir iespējama," viņš turpina.
"Lai no kuras puses skatītos, Krievija izrādījās vāja un zaudēja 20. gadsimtu, palaižot garām daudz iespēju, kas tai pavērās 20. gadsimta sākumā un pēc "perestroikas". Un tas viss nevis kādu ārēju mahināciju dēļ, bet no pašu kļūdām. Mūsu galvenais ienaidnieks ir iekšā. Tas ir mūsu idiotisms. Bet ārpusē vienmēr ir valstis, kas grib ar mums sadarboties: mēs viņiem esam vajadzīgi 500 gadus, bet viņi – mums," stāsta Uskovs.
Pilnu interviju ar Nikolaju Uskovu krievu valodā var lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!