Burundi ģenerālis paziņo par prezidenta gāšanu; līderis apgalvo, ka apvērsums izgāzies  (40)

"Tautas masas ir nolēmušas nācijas likteni ņemt savās rokās, lai novērstu šo nekonstitucionālo situāciju, kurā Burundi ir nonākusi. Masas enerģiski un neatlaidīgi noraida prezidenta Nkurinziza mandātu trešajam termiņam.

Prezidents Pjērs Nkurinziza ir atbrīvots no pienākumiem. Valdība ir gāzta," uzrunā privātā radiostacijā paziņoja ģenerālmajors Godefroids Nijombarehs.

Ir izveidota "nacionālā glābšanas komiteja", kuras uzdevums ir atjaunot "nacionālo vienotību" un vēlēšanu turpināšanu "mierīgā un godīgā vidē", paskaidroja ģenerālmajors.

Tikmēr prezidentūras oficiālajā "Twitter" kontā publicētajos paziņojumos norādīts, ka apvērsuma mēģinājums ir izgāzies un valdība pilnībā kontrolē situāciju.

Pats Nkurinziza atrodas Tanzānijā, kur tiekas ar citiem Austrumāfrikas līderiem, lai apspriestu krīzi valstī.

Tūkstošiem protestētāju Burundi galvaspilsētā Bužumburā kopā ar karavīriem un diviem tankiem pēc apvērsuma izziņošanas devās uz pilsētas centru, ziņo BBC korespondents. Policija pa pūli atklājusi uguni, vismaz divus cilvēkus nogalinot.

Demonstranti nonākuši līdz valsts raidsabiedrības ēkai, kura joprojām atrodas valdībai lojālo karavīru kontrolē. Izskanējušas ziņas, ka apvērsuma atbalstītāji cenšas ielauzties ēkā, bet citi avoti informē, ka starp abām pusēm notiek pārrunas.

BBC korespondenti stāsta, ka demonstranti ielauzušies cietumā, atbrīvojuši ieslodzītos un ēku aizdedzinājuši. Daži aculiecinieki stāsta, ka nomaļos pilsētas rajonos drošības spēku kontrolposteņi neļauj uz pilsētas centru doties jauniem protestētājiem.

Nemieri Burundi sākās 26. aprīļi. Desmiti tūkstoši cilvēku ir devušies uz kaimiņvalstīm, vairāk nekā 20 sadursmēs gājuši bojā.

Vairums Burundi iedzīvotāju pieder hutu etniskajai grupai, bet minoritāte ir tutsi iedzīvotāji. Opozīcija uzskata, ka bijušajam hutu nemierniekam Pjēram Nkurinzizam, kurš pie varas nāca pēc pilsoņu kara beigām 2005. gadā, ir laiks pamest amatu.

Opozīcija arī norāda, ka valsts konstitūcija aizliedz prezidentam pretendēt uz vairāk nekā diviem termiņiem pēc kārtas. Tikmēr Nkurinzizas sabiedrotie apgalvo, ka viņa pirmais prezidentūras termiņš neskaitās, jo toreiz viņu iecēla parlaments, nevis ievēlēja tauta.

Pilsoņu karā starp pārsvarā minoritātes tutsi veidoto armiju un hutu nemiernieku grupām gāja bojā vairāk nekā 300 000 cilvēku.