Trīs vēsturiskas filmas - 'Titāniks' uz kino ekrāniem  (3)

Vairākas dekādes filmu veidotāji aizņēmās detaļas no traģiskā stāsta, radot interpretācijas, kas krasi atšķīrās no patiesajiem notikumiem.

Gan britu lugas "Atlantic"(1929) ekranizācijā, gan Holivudas veidotajā "History is Made at Night" (1937) stāsta centrā ir grezns okeāna laineris, kas uzduras aisbergam, pasažieri, kas tiek sēdināti glābšanas laivās, un kuģa orķestris, kas spēlē "Nearer, My God, to Thee", bet šiem kuģiem tika doti citi nosaukumi, un vispārzināmie fakti jaucās ar fikciju, radot maldīgus priekšstatus par notikumiem, kas reiz risinājās arī uz "Titānika" klāja.

'Titanic' (1953)

1953.gadā kompānija "20th Century Fox" radīja pirmo pilnmetrāžas filmu par kuģa "Titāniks" katastrofu. Filma bija veidota kā dokumentāla drāma, un tās režisors bija Džīns Negulesko.

Lai gan pirmo kadru dokumentālais stils ļāva domāt, ka filma būs balstīta patiesos notikumos, pēc ainas, kur vērojama kuģa sadursme ar aisbergu, tās fokuss mainās. Stāsta centrā nokļūst amerikāņu pasažiere Julia Sturges (izdomāts tēls) un viņas ģimene. Filmā iekļautas arī personības, kas patiesi atradās uz "Titānika", bet viņu attēlojumam trūka precizitātes - kādus scenārists nodēvēja citos vārdos, saglabājot tikai viņu rakstura un vizuālās iezīmes, bet citu personības un vārdi, piemēram, kapteinis Smits, investors un uzņēmējs J.J. Astors , virsnieks Merdoks u.c.atstāti neskarti.

"A Night to Remember" (1958)

Balstīta Valtera Lorda rūpīgi izstrādātajā grāmatā "A Night to Remember", šī britu režisora Roja W. Beikera filma vēl joprojām tiek atzīta par labāko un precīzāko Titānika traģēdijas attēlojumu kino vēsturē. Režisora dokumentālā pieeja faktu un personību attēlojumā, kā arī tas, ka grāmatas autors V.Lords bija viens no "Titānika" izdzīvojušajiem, atstāja maz vietas fikcijai un novirzēm no oriģinālā sižeta. Filmas režisors, dramatizējot tās nakts notikumus, nepārsātina faktus, kā rezultātā filma iegūst gandrīz dokumentālu raksturu. 

Tiek attēlota gan neapšaubāma ticība tam, ka kuģis ir nenogremdējams, gan garām palaistie ledus brīdinājumi. Redzami aisberga gabali, kas pārklāj klāju pēc sadursmes, virsnieki, kas sākumā sēdina laivās tikai sievietes un bērnus. Spilgti attēlots, kā kuģis nereaģēja uz briesmu signāliem, kā arī neiztrūkstoši aina veltīta kuģa orķestrim, kas spēlē "Nearer, My God, to Thee".  Visbeidzot filmā atspoguļoti arī katastrofas upuri - dzīvības, kas tika zaudētas, kuģim nogrimstot okeāna dzīlēs. Teju vienīgā neprecizitāte ir tā, ka filmā "Titāniks" grimstot nepārlūzt uz pusēm kā tas notika realitātē.

"Titanic" (1997)

Kad režisors Džeimss Kamerons nolēma radīt mūsdienīgu, specefektiem bagātu versiju par "Titānika" bojāeju, viņš lielā mērā iedvesmojās tieši no Roja Beikera "A Night to Remember".  Šī  apbrīna un cieņa pret Beikera interpretāciju, kas mudināja Kameronu uzzināt vairāk par R.M.S. Titanic vēsturi un bojāeju, manāma vairākās filmas ainās kā, piemēram, kuģa grimšanas ainā, kur saskatāmas līdzības ar viņa iedvesmas avotu. 

Kā atzīst eksperti - filmā ļoti precīzi atainoti tā laika tērpi, kuģa interjers un uzbūve, vairākas vēsturiskas personības, kas atradās uz klāja un nakts traģiskie notikumi. Tomēr mīlas stāsts, kas padarīja filmu par daudzu skatītāju iecienītu skatāmgabalu un mīlestības simbolu, realitātē iespējams nebija. Pirmās un trešās klases pasažieri uz kuģa nesatikās, tiem paredzētās telpas un klāji bija stingri nodalīti.

Tomēr šī kinolente nenoliedzami ir viena no mūslaiku ievērojamākajiem "Titānikam" veltītajiem stāstiem, un dažādi tajā redzamie priekšmeti, kā arī Keitas un Leo valkātie tērpi apskatāmi arī izstādē "Titanic The Exhibition".