ASV Pārstāvju palāta trešdien nobalsoja par likumu, ar kuru tiek izbeigta Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) īstenotā telefondatu masveida iegūšana no miljoniem amerikāņu - strīdīgus vērtējumus izsaukusī programma, par kuru sabiedrību 2013.gadā informēja bijušais izlūkdienestu līdzstrādnieks Edvards Snoudens.
ASV Brīvības likums tiek uzskatīts par privātuma un cilvēktiesību aizstāvju uzvaru. Arī Baltais nams atbalsta šīs reformas, norādot, ka līdz ar šī likuma pieņemšanu tiek aizstāvētas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, vienlaikus tiek saglabātas būtiskākās nacionālās drošības institūciju pilnvaras.
Ar jauno likumu, kas koncentrējas uz cilvēkiem ASV, nevis ārzemēs, tiek labotas Patriotu likuma pretrunīgās daļas. Likums tika pieņemts pēc 2001.ghada 11.septembra teroraktiem, un tā darbība beigsies 1.jūnijā.
Reformā konkrēti NSA aizliegts masveidā iegūt telefonu metadatus - telefonnumuru, sarunu laika un to ilguma datus -, kā arī elektroniskos datus, tādus kā e-pastus un tīmekļa adreses.
"Amerikāņu brīvība un amerikāņu drošība var pastāvēt viena otrai līdzās, sacīja Pārstāvju palātas Tieslietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Gudlats. "Šīs pamatkoncepcijas viena otru neizslēdz."
Reformā atcelta masveida datu savākšana, kas tika atļauta Patriotu likuma 215.paragrāfā, aizstājot to ar mērķtiecīgu programmu, kas ļaus izlūkdienestiem savākt informāciju no konkrētiem indivīdiem un grupām, tomēr tikai pēc tam, kad to būs apstiprinājusi slepenā nacionālās drošības tiesa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!