Putina kritiķis: Krievijā ir režīms, kas aizsargājas pats no savas tautas  (466)

Ar Zubovu tikos Briselē, kur Otrajam pasaules karam veltītā konferencē uzstājās arī ievērojamais Jeilas universitātes profesors Timotijs Snaiders. Viņš, lasot savu referātu, atgādināja Rietumeiropā populāro uzskatu, ka Krievijas valsts režīms nav fašistsks, taču vairākas valsts iekārtas iezīmes to stipri atgādina.

"Pēc publikācijas institūts vienkārši paziņoja, ka vēlas mani atbrīvot no amata. Kādu laiku viņi nespēja izdomāt, kāda pamatojuma dēļ mani atlaist, - neizbēgami, protams, vajadzīgo iemeslu atrada," atminas Zubovs.

Atbildot uz jautājumu, vai viņš tic, ka kādu dienu atkal varēs strādāt par profesoru, slavenais akadēmiķis ir optimistisks, sakot, ka savā ziņā savu darbu aizvien turpina.

"Pēc atbrīvošanas no institūta viena no mūsu vadošajām avīzēm – "Novaja Gazeta" [interneta versija] - mani uzaicināja par redaktoru Krievijas vēstures jautājumos. Šī darba ietvaros reizi mēnesī "Youtube" kanālā uzrunāju auditoriju, stāstot par Krieviju un "jūtīgiem" vēstures jautājumiem," skaidro bijušais profesors, piebilstot, ka arī viņa bijušie studenti institūtā lūguši lekcijas nepārtraukt. Pasniedzēju kā lektoru uzaicinājis Maskavas Mihaela Bulgakova muzejs, kur viņš reizi mēnesī uzrunā savus bijušos studentus un klausītājus.

"Savā ziņā aizvien esmu profesors, taču ceru, ka reiz Krievijā mainīsies politiskā situācija un atkal varēšu strādāt pēc pilnas programmas," saka Zubovs. Atbildot uz jautājumu, vai institūtā palikuši profesoram līdzīgi domājošie, kuri atļaujas atklāti runāt par Krievijas agresiju Ukrainā, vēsturnieks atbild apstiprinoši.

"Jā. Tādi palika. Divi no maniem kolēģiem uzreiz uzstādīja ultimātu institūtam, teikdami - ja mani atlaidīs, tad ies prom arī viņi. Un viņi aizgāja," atminas Zubovs. Institūtā, kā apgalvo vēsturnieks, palikuši arī akadēmiskie spēki, kuri absolūti iebilduši Zubova politiskajiem uzskatiem, taču izteikuši morālu atbalstu un aicinājuši institūtu cienīt vārda brīvību.

Putina rīcības – prognozējamas

Domājot par Ukrainas konfliktu un Krievijas lomu tajā, savā ziņā Putina rīcības iespējams prognozēt, uzskata Zubos. "Viņš ir PSRS sabrukuma produkts. Ja Baltijas valstis uzsāka demokratizāciju, tad Krievijā tas tā pa īstam nekad nenotika. Jā, varbūt Jeļcinam bija kādi centieni, taču Putins tos respektēja tikai daļēji pašā savā prezidentūras sākumā. Viņš vienkārši ir bijušais VDK aģents, kurš šobrīd, esot pie varas, cenšas sev apkārt pulcināt arī citus bijušos VDK līderus. Kopā viņi cenšas nosargāt režīmu, kas varbūt pilnībā nav totalitārs, taču pēc ideoloģijas tam līdzinās. Tas ir režīms, kas aizsargājas pats no savas tautas," uzskata vēsturnieks.

Ukrainas konflikta attīstībā Zubovs izceļ Baltkrievijas lomu. Tās līderis Aleksandrs Lukašenko šobrīd esot nobijies no iespējamā Ukrainas scenārija atkārtošanās Baltkrievijā. "Viņš ir izvēlējies šobrīd Krievijai pārāk netuvoties, kā arī uzturēt attiecības gan ar Eiropu, gan Ukrainu. Ja Eiropa dos Luksašenko skaidru signālu, ka vienīgais veids, kā stiprināt saites ar rietumiem, ir demokratizācija, viņš varētu līdz zināmam līmenim piekrist. Ne jau padarīt valsti par liberālu, bet daļēja demokratizācija ir iespējama," uzskata Zubovs.

Viņš arī netic, ka Grieķijas loma Eiropas un Krievijas attiecībās ir ļoti būtiska. "Tas ir vienkārši. Jā, Grieķijā pie varas ir radikālāk noskaņoti spēki, bet viņiem vajadzīga nauda. Krievijai šādas naudas nav, Eiropa to var atrast," savas pārdomas izklāsta vēsturnieks.

"Attiecībās ar Grieķiju ir manāma Krievijas vēlme šķelt Eiropas integrāciju, taču Grieķija ir perifērija, daudz interesantāk Krievijai ir censties to pašu panākt Eiropas centrā, vienlaicīgi risinot sarunas ar Franciju un Vāciju," rezumē Zubovs.