Intrigas ap pasaulslaveno G36: ierocim 'neesot nākotnes' Vācijas armijā; Latvijā sūdzību par kvalitāti nav  (215)

"Heckler and Koch" (H&K) ir viens no veiksmīgākajiem ieroču ražotājiem pasaulē. Ar uzņēmuma ražoto triecienšauteni HK416 ir nogalināts teroristu līderis Osama bin Ladens, bet G36 ir standarta ierocis virknē pasaules valstu – Vācija to eksportējusi uz vairāk nekā 30 zemēm, norāda aģentūra "Reuters".

Savukārt H&K triecienšautene G3, kura ir pilnveidota versija vēl Otrā pasaules kara laikā vācu izstrādātajam StG-45, ir otrs visu laiku izplatītākais ierocis pasaulē pēc Kalašņikova (AK) sistēmas šautenēm.

"Heckler and Koch" G36 triecienšautenes Vācijas armijai sāka piegādāt 1997. gadā, nodrošinot Bundesvēru ar gandrīz 180 000 šī ieroča vienību. Pēdējos gados uzņēmumam lielus ienākumus nodrošināja Vācijas agresīvā ieroču eksporta politika. 2008. gadā kancleres Angelas Merkeles valdība akceptēja pretrunīgi vērtēto, bet H&K ļoti ienesīgo līgumu, kas atļāva Saūda Arābijai pašai ražot G36, raksta "Reuters".

Taču vēlāk Berlīnes noskaņojums mainījās un H&K galvenais klients kļuva par ražotāja lielāko kritiķi. 2014. gadā Berlīne pēc plašas mediju kritikas samazināja ieroču eksportu. Stingrāki ierobežojumi apturēja H&K Tuvo Austrumu biznesu, informē aģentūra.

Tagad Vācijas valdība sākusi apšaubīt arī H&K atpazīstamākā produkta kvalitāti, kas uzņēmumam, kurš pats lepojas ar augstu ražošanas precizitāti, ir ne mazāks trieciens.

'Nav nākotnes Vācijas armijā'

Par iespējamām beigām gandrīz divas desmitgades ilgušajai Bundesvēra un H&K sadarbībai liecina aizsardzības ministres Urzulas fon der Leienas paziņojums.

"Tādam, kā tas ir konstruēts, šim ierocim nav nākotnes Vācijas Bruņotajos spēkos," ministre paziņoja aprīļa beigās. Berlīne uzskata, ka G36 "nešauj precīzi karstā laikā, vai uzkarstot no nepārtrauktas uguns".

Ministre uzsvēra, ka armijai būs jāatrod G36 aizvietotājs, turklāt speciālo uzdevumu vienībām konfliktu zonās ierocis ir nomaināms nekavējoties. Tiesa, Leiena neizslēdza iespēju, ka armija varētu apbruņoties ar jaunu G36 versiju, ziņo raidsabiedrība "Deutsche Welle" (DW).

Liktenīgā kauja Afganistānā

Pirmie pieņēmumi par to, ka G36 varētu būt kādas problēmas, parādījās 2010. gada aprīlī, kad 32 vācu gaisa desantnieki piedzīvoja uzbrukumu Kondozā Afganistānas ziemeļos.

No pārējām vienībām atgrieztie karavīri bija spiesti iesaistīties deviņas stundas ilgā cīņā pret "Taliban" kaujiniekiem, kuras laikā trīs vācieši krita. Cīņas laikā G36 triecienšautenes pārkarsušas, liekot karavīriem atkāpties. Šis traģiskais incidents aizsāka diskusiju, kura savu augstāko punktu sasniegusi tagad – pēc pieciem gadiem, norāda DW.

Vācijas aizsardzības ministres nesenais paziņojums par G36 problēmām norāda, ka gandrīz 20 gadus operācijās visā pasaulē izmantots ierocis ar nepilnībām.

Papildu tam nesen kļuvis zināms, ka Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Maiziere, būdams aizsardzības ministrs, jau pirms trīs gadiem informēts par nopietnā G36 problēmām. Par to liecina nesen atklātībā nonākuši dokumenti, raksta "The Local".

50 centimetru kļūda uz 200 metriem

G36 ierocim pārkarstot, (gan apkārtējās temperatūras iespaidā, gan no ātras un nepārtrauktas šaušanas) ievērojami ciešot tā precizitāte. Kā norāda Vācijas Aizsardzības ministrija, iemesls tam ir no polimēra kompozītmateriāliem izgatavotais stobra turētājs (fiksē stobra pozīciju), kurš jau pie 23 Celsija grādiem paliek mīksts un vairs nespēj noturēt stobru taisni, raksta DW.

Daudzas G36 detaļas ir izgatavotas no plastmasas, kas padara ieroci vieglāku, salīdzinot ar līdzīgiem citu ražotāju modeļiem.

Marta beigās ministrei Leienai iesniegti trīs dažādu zinātnisko organizāciju (divas saistītas ar Bundesvēru un viena neatkarīga) testu rezultāti. To secinājumi, kas noplūduši pie aģentūras "Reuters" un atsevišķiem vācu medijiem, raisījuši neizpratni arī ārpus Aizsardzības ministrijas sienām, ziņo DW.

Atliek izšaut vien divas pilnas aptveres (60 patronas), lai stobrs uzkarstu līdz tādam līmenim, ka ievērojami cieš ieroča precizitāte, secināts pētījumos. Šādos apstākļos lodes novirze no mērķa var sasniegt līdz pat 50 centimetriem 200 metru distancē, un pilnus sešus metrus pēc puskilometra (mērījumi pie 30 Celsija grādu gaisa temperatūras).

"Reuters" rīcībā nonākušajā ziņojumā teikts, ka "prasīgās kaujas situācijās" precīzai kaujai ar ienaidnieku ierocis "nav uzticams".

H&K ziņojumu sauc par nepareizu un, "iespējams, nelegālu"

Tikmēr G36 ražotājs H&K norāda, ka diskusijas par ieroča precizitātes problēmām ir balstītas "nepatiesos" faktos, un noraida polimēra kompozītmateriālu vainu precizitātes zudumā.

"H&K visus negatīvos paziņojumus par [G36] precizitāti uzskata par faktuāli nepareiziem, nerelevantiem un, iespējams, nelikumīgiem. Desmitgažu dienests Bundesvērā apstiprina, ka G36 bija un turpina būt pilnībā darboties spējīgs," teikts Vācijas ieroču ražotāja paziņojumā.

H&K savā interneta vietnē uzsver, ka testu rezultāti ir balstīti uz atsevišķu personu nepārbaudītiem pieņēmumiem. 2013. gada pārbaudes liecinot, ka ložu izkliede pieaug nepietiekami bieza šāviņu pārklājuma, nevis G36 izmantoto materiālu dēļ.

Pēc 20 gadu ilgas ieroča izmantošanas pēkšņi to sāk kritizēt politiķi, nevis karavīri, izceļ kompānija. Turklāt citas valstis, kuras izmanto G36, par ieroci nav sūdzējušās. H&K šajā skandālā saskata politisku motivāciju un sola cīnīties par taisnību.

Triecienšautene nav ložmetējs

"Ar šo ieroci viss ir pilnīgā kārtībā," DW norāda bijušais aizsardzības žurnāla "Jane's Defence Weekly" korespondents Heincs Šulte. Viņš atzīmē, ka debates par G36 "tehniskajām problēmām" notiek "pilnīgas dezinformācijas" apstākļos. G36 konstruēts un pārdots Bundesvēram laikā, kad tā dalība sīvās kaujās nebija iedomājama, viņš norāda. 

"To var salīdzināt ar jaunu vīrieti, kurš kā vecpuisis nopircis divvietīgu kabrioletu un tagad sūdzas, ka viņam ir ģimene, kas nesatilpst mašīnā," stāsta Šulte. Viņš ir skeptisks par iespēju, ka Vācijas armija pilnībā varētu atteikties no G36. Daudz saprātīgāk būtu triecienšautenes uzlabot un izmantot operācijās, kur ilgstošas kaujas ir maz iespējamas, teic speciālists.

"Katrs ar tehnisku domāšanu apveltīts cilvēks zina, ka, ja šauj ar ložmetēju, stobrs ir jāmaina, jo straujas uguns radītā berze to pārāk sakarsē. Triecienšautenei, kāda ir G36, stobru nomainīt nevar, tāpēc padarīt šādu ieroci par standartu visos militāro situāciju scenārijos ir vienkārši vecmodīgi," skaidro Šulte. Situācijās, kur nepieciešama augsta uguns intensitāte, jāizmanto tam piemēroti ieroču modeļi, viņš papildina.

Līdzīgu viedokli pauž arī "Reuters" aptaujāts vācu virsnieks ar kara pieredzi Afganistānā. "Jebkurš ierocis paliek karsts, ja ar to šauj pietiekami ilgi. G36 nav ložmetējs un nav tam domāts," stāsta karavīrs, kurš vēlējās palikt anonīms.

Latvijai sava G36 versija

G36 modifikācijas izmanto arī Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS). Triecienšautenes vairāki varianti Latvijā tiek izmantoti kopš 2006. gada.

NBS piegādātie ieroči izgatavoti atbilstoši Latvijā izstrādātai specifikācijai. "Pašreiz ar problēmām, kas būtu ražotāja vainas dēļ, bruņotie spēki nesaskaras," portālam "Delfi" apliecina Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

"Nedomāju, ka ierocim ir kāda vaina," G36 veltīto kritiku komentē atvaļināts Latvijas armijas pulkvežleitnants un  Baltijas Aizsardzības koledžas pasniedzējs Uģis Romanovs.

"Vienīgā kritika, ko esmu dzirdējis no karavīriem, ir kalibra lielums. 5,56 [mm] uguns jauda ir mazāka, kā dažkārt vēlētos. Taču tam nav nekāda sakara ar ieroci," atklāj militārais eksperts.

Apmierināts ar ieroci ir arī Latvijas armijas karavīrs, kurš piekrita runāt, ja netiks atklāts viņa vārds.

"Man G36 liekas tīri "ok". Līdzīgi kā "kalašņikovs", tas ir uzticams ierocis. Jā, protams, viņš mēdz karst, sevišķi izšaujot astoņas aptveres, tad viņš mēdz ieķīlēties," stāsta karavīrs, piebilstot, ka ātri un daudz šaujot sakarsīs jebkurš ierocis.

"Es uzskatu, ka viņas [G36 triecienšautenes] ir ļoti labas, piemēram, jeņķi par viņām ir sajūsmā," pauž armijnieks.

G36 Latvijā aizvieto iepriekš plaši izmantoto AK4 – pēc licences Zviedrijā izgatavotu H&K G3 versiju.