Zviedrijas ārlietu ministre aicina gatavībā turēt tālākas sankcijas pret Krieviju  (7)

Ministre uzsvēra, ka šobrīd īpaši svarīga Zviedrijas valdības ārpolitikas un drošības politikas prioritāte ir miera nodrošināšana tuvējās kaimiņvalstīs. Zviedrija ļoti stingri nosoda Krievijas agresiju Ukrainā un nelikumīgu Krimas aneksiju, un šajā situācijā, pēc Valstrēmas vārdiem, ļoti svarīgi ir saglabāt ES vienotību, turēt gatavībā visus iespējamos politikas instrumentus, tai skaitā tālākas sankcijas pret Krieviju, un ilgtermiņā domāt gan par plašāku palīdzību Ukrainas reformu procesam, gan arī atbalstu Krievijas opozīcijai un neatkarīgajiem medijiem, kas nākotnē varētu palīdzēt atgriezt to uz demokrātijas ceļa.

Runājot par gaidāmo Austrumu partnerības samitu Rīgā, Zviedrijas ārlietu ministre atzīmēja, ka šobrīd partnervalstis izjūt ļoti aktīvu un efektīvu Krievijas propagandas spiedienu, taču Zviedrija stingri iestājas pret to, lai šo valstu iedzīvotāju vietā lēmumus par viņu nākotni pieņemtu kāds cits. Tāpat Valstrēma brīdināja, ka šajā situācijā visbīstamākais ES solis būtu aizcirst partneriem durvis uz Eiropas integrācijas perspektīvu.

Skarot bēgļu jautājumu un neseno traģēdiju Vidusjūrā, viņa uzsvēra, ka šobrīd ES nedrīkst koncentrēt uzmanību tikai uz Austrumu kaimiņiem vai tikai uz Dienvidu kaimiņiem - ir jāmeklē praktisks veids, kā virzīties tālāk vienlaikus pa abiem paralēlajiem ceļiem.

Jau ziņots, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Patlaban Donbasā atrodas 43 000 nelikumīgo bruņoto formējumu karotāju, arī 9000 Krievijas armijas karavīru, otrdien paziņoja Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba komandiera vietnieks Valentīns Fedičevs.