Krimas tatāri Ukrainā piemin 71. gadadienu kopš PSRS līdera Josifa Staļina sarīkotajām masu deportācijām, kuru laikā no Krimas pussalas izsūtīti aptuveni 200 000 cilvēku, no kuriem tūkstoši zaudēja dzīvības, vēsta "Radio Brīva Eiropa".
Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pirmdien notika deportāciju upuru piemiņas pasākums "Esmu Krimas tatārs".
Pasākuma mērķis bija pieminēt tos Krimas tatārus, kas gāja bojā deportāciju uz Vidusāziju laikā, kā arī godinātu tos, kas zaudējuši dzīvības pērn Krimas aneksijas laikā un pēc tās, norāda organizatori.
Krimas tatāru izsūtīšana sākās 1944. gada 18. maijā. Deportāciju gadadienai veltīti pasākumi Ukrainā sākušies jau 16. maijā. Savukārt 14. maijā Ukrainas parlaments pieņēma likumu, kas 18. maiju pasludina par Krimas tatāru deportāciju piemiņas dienu.
Izglītības ministrija ieteikusi skolām pirmdien veltīt stundu Krimas tatāru un citu tautību deportācijām un Centrālāziju.
1944. gada maijā Staļins deva rīkojumu deportēt aptuveni 180 000 Krimas tatāru, kas veidoja aptuveni piekto daļu no pussalas iedzīvotājiem. Oficiālais iegansts tam bija deportējamo "sadarbība ar nacistiem".
Desmitiem tūkstoši cilvēku mira pārceļošanas laikā un drīz pēc ierašanās Centrālāzijā. Krimā atgriezties deportētie vai viņu bērni varēja vien astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmitajos gados.
Kopš 2014. gada pavasarī Ukrainai piederošo Krimas pussalu okupēja un anektēja Krievija, pret Krimas tatāriem tiek vērsta diskriminācija un pārkāpumi, norāda cilvēktiesību aizsardzības grupas.
Vairāki Krimas tatāri pēc pussalas okupācijas ir atrasti nogalināti, daudzi ir arestēti, bet Krimas tatāru aktīvistu līderiem Mustafam Džemiļevam un Rafatam Čubarovam liegta iebraukšana pussalā.
Aprīlī Maskavai pakļautās Krimas varasiestādes slēdza vienīgo Krimas tatāru televīzijas kanālu un ar to saistītos medijus. Vairums Krimas tatāru ir pret Krievijas realizēto pussalas aneksiju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
