Giedrs Sakalausks AP atklāj, ka vienmēr ir brīnījies par netipiskajiem akmeņiem, kuri izmantoti apakšstacijas celšanā, taču nesen, tos pavērojot tuvāk, atklājis, ka uz tiem ir uzraksti ivritā un sapratis, ka tie ir kapakmeņi.
Pēcāk, interesējoties par šo atradumu, viņš noskaidrojis, ka turpat ielas otrā pusē atradušies ebreju kapi, kuri nojaukti pagājušā gadsimta 60. gados, kad Lietuva bija daļa no Padomju Savienības. Šo atklājumu viņam apstiprinājuši arī arheologi.
Pirms abām okupāciju varām Lietuvā bija spēcīga ebreju kopiena, kuru nacisti gandrīz pilnībā iznīcināja. Tomēr arī izdzīvojušie Padomu Savienībā nebija vēlami, raksta AP. "Hitlers vēlējās iznīcināt ebrejus fiziski, Staļins nāca un vēlējās iznīcināt visu ebreju atmiņu, lai būtu pārliecināts, ka nepaliks nekas," stāsta Simons Gurēvičs, kura ģimene no Holokausta izbēga, dodoties uz Krieviju, bet Lietuvā atgriezās tikai pēc kara.
Izrādot apakšstaciju žurnālistiem, Gurevičs atklāj, ka šajā vietā pārņem ļoti skumjš noskaņojums, ir pat grūti lasīt zīmes uz akmeņiem.
Viļņas mērs savukārt pēc šī atklājuma ir lūdzis kompāniju, kura apkalpo šo apakšstaciju, atrast veidu, kā akmeņus pārvietot uz "atbilstošāku atdusas vietu". Tāpat šis atklājums licis noskaidrot, kādām vēl celtnēm izmantoti senie ebreju kapakmeņi. Jau 90. gados varas iestādes atklāja un nojauca no kapakmeņiem izgatavotās kāpnes, kuras veda uz vienu no Viļņas augstākajiem pakalniem.
Šobrīd tiek pētīts, vai līdzīgi nav tapušas kāpnes, kas ved uz Viļņas Reformātu Evaņģēlisko baznīcu, kura padomju laikos tika pārbūvēta par kinoteātri, kā arī no kapakmeņiem varētu būt tapusi mūra siena pie kādas Viļņas vidusskolas.
Pilsētas mērs norāda, ka šīs padomju ēras paliekas ir apkaunojums pilsētai. "Pieminekļi ir jāciena un mēs vedam sarunas ar ebreju kopienu, lai atrastu risinājumu," pilsētas mērs norāda.
Lietuvā šis jautājums tiek uztverts īpaši sāpīgi, ņemot vērā, ka 90% no tās 240 000 ebreju lielās kopienas nacistu okupācijas laikā no 1941. gada līdz 1944. gadam tik iznīcināta, un slepkavību izpildīšanā piedalījušies arī vairāki zināmi lietuvieši.
Ņemot vērā ebreju kopienu "izsvēpēšanu" no Viļņas, tās kapsētas padomju gados tika uztvertas vienīgi kā lēta būvniecības materiāla ieguves vietas, stāsta Viļņas Universitātes vēsturniece Jurgita Verbickiene. Etniskās un reliģiskās grupas, kā arī politiskie disidenti tika apspiesti, Maskavai vēloties visus PSRS iedzīvotājus padarīt vienkārši par komunisma cēlājiem, padomju pilsoņiem.
"Tā bija draudzība starp lietuviešiem, latviešiem, ukraiņiem, krieviem un citiem. Ebreji bija starp šiem citiem," padomju propagandu skaidro Viļņas Valsts ebreju muzeja direktore Reičela Kostjana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
