10 slavenākie pagājušā gadsimta spiegi  (11)

Viens no tādiem - Džons Antonijs Volkers (attēlā) - tieši pirms 30 gadiem tika arestēts. Viņš ne tikai 18 gadus bija veiksmīgi nodevis ASV Jūras spēku noslēpumus Padomju Savienībai, bet netīrajā darbā iesaistījis arī savus ģimenes locekļus.

Spiegu amats, protams, bija pazīstams jau krietni pirms Aukstā kara, taču īpaši izsmalcināts tas kļuva tieši pagājušajā gadsimtā, ievērojami pieaugot informācijas nozīmei, starptautisko attiecību intensitātei un ģeopolitiskajai sacensībai abu pasaules karu laikā un pēc tiem. Iepazīstinām ar šī laika izcilākajiem zināmajiem sava aroda pratējiem:

Amerikāņa Džona Antonija Volkera vārds plaši pazīstams kļuva 1985. gadā. Laikā, kad Padomju Savienībā pie varas nāca Mihails Gorbačovs, tika atklāts, ka Volkers jau 18 gadus strādājis PSRS labā, komunistiem nododot ASV Jūras spēku noslēpumus.

Tiek lēsts, ka kopā ar savu vecāko dēlu Maiklu, brāli Artūru un atvaļināto jūras spēku radistu Džeriju Vaitvortu viņš nacionālajai drošībai nodarījis neizmērojamu kaitējumu, kura apmērus speciālisti nav spējuši līdz galam apjaust līdz pat šai dienai. Volkers sava nodarījuma dēļ dažkārt pat tiek dēvēts par "pazīstamāko jūras spēku spiegu".

Spiegu tīkla dalībnieku radniecība rakstnieku Pītu Ērliju savulaik iedvesmoja uzrakstīt grāmatu par viņu darbību "Spiegu ģimene".

Savukārt VDK pārbēdzējs Vitālijs Jurčenko šo spiegu grupiņu reiz nodēvēja par "lieliskāko gadījumu VDK vēsturē". Viņš Ērlijam savulaik intervijā norādījis, ka Volkeru piegādātā informācija ļāvusi atkodēt jebkuru ASV jūras spēku savstarpēji sūtīto informāciju. "Ja būtu karš, mēs uzvarētu," Jurčenko apgalvojis.

Volkers pats ieņēmis galvenā apakšvirsnieka rangu un ikdienā atbildējis par šifrēšanu un komunikāciju, kas viņam devis piekļuvi praktiski visai PSRS interesējošajai informācijai. Viņa paralēli veidotais bizness bija piedzīvojis krahu, tāpēc papildus naudas ieguves nolūkos viņš sācis spiegot.

Par šo nodarbi uzzināja viņa sieva, ar kuru viņš pēc laika šķīrās. Kad spiegs centies spiegošanas tīklam piesaistīt arī abu kopējo meitu (vienu no trim), sieva šķirto vīru nodeva FIB. Aģenti uzsāka viņu izsekot un ātri atklāja visu tīklu, kas ļāva Volkeru un pārējos iesaistītos apcietināt.

Viņa 22 gadus vecais dēls par spiegu sadarbību ar izmeklētājiem tika notiesāts uz 25 gadiem, bet uz brīvām kājām tika jau 2000. gadā. Pārējie iesaistītie saņēma mūža ieslodzījumus. Pats Volkers mūžībā aizgāja pērn augustā cietuma slimnīcā.

Par "spiegu dūzi" dēvētais Sidnejs Railijs tiek uzskatīts par pirmo 20 gadsimta "superspiegu", kurš dažādās situācijās un kompānijās bija pazīstams ar dažādiem segvārdiem, piemēram, Salomons, Sidnejs Rozenblūms un Šlomo.

Šis Džeimsa Bonda jeb spiega 007 tipāžs piedzima krievu-ebreju ģimenē un strādāja Skotlendjarda labā. Viņš populārs kļuva pagājušā gadsimta 20. gados, kad atklājās, ka Railijs veiksmīgi un ilgstoši spiegojis dažādās Eiropas un Āzijas valstīs.

Viņa veicamie uzdevumi, kā arī tas, cik lojāls viņš bijis Britu Impērijai, gan tā arī palicis noslēpumā tīts.

Spiegs Rihards Zorge tiek uzskatīts par vienu labākajiem sava aroda pratējiem. Viņš ilgstoši darbojās Padomju Savienības labā, dažādās pasaules malās uzdodoties par profesionālu žurnālistu un cenšoties izzināt, cik reālistiski dažādās Eiropas valstīs ir komunistu veikti apvērsumi.

Lielākoties nodzīvojis Vācijā, viņš Otrā pasaules kara priekšvakarā devās uz Japānu, kur aizsega nolūkos strādāja par Nacistiskās Vācijas žurnālistu. Tur viņš ieguva ārkārtīgi vērtīgu informāciju par gaidāmo Pērlharboras uzbrukumu, plānoto vāciešu iebrukumu Krievijā, kā arī neskaitāmām citām japāņu un nacistu operācijām.

Josifs Staļins gan lielākajai daļai viņa sniegtās informācijas nenoticēja vai arī tā laikus nenonāca līdz līderim, pakļautajiem baidoties nodot nepatīkamu informāciju vadonim. Viņa sniegtā informācija par to, ka japāņi negrasās atvērt fronti pret Krieviju, gan ļāva Staļinam koncentrēt visus spēkus Eiropas frontes līnijā.

1944. gadā japāņi Zorgi notvēra un spīdzināja, taču rūdītais izlūkotājs tā arī nekad neatzinās, ka ir spiegs. Neskatoties uz to, viņš tika sodīts ar nāvi, bet PSRS neatzina, ka viņš spiegojis viņu labā līdz pat 1964. gadam, kad slavenais spiegs tika pasludināts par nacionālo varoni.

Cits Padomju Savienības labā strādājošais spiegs Oldričs Eimss līdzīgi kā jau pieminētais Volkers ar spiegošanu nenodarbojās politisku vai ideoloģisku iemeslu dēļ, bet gan finansiālas alkatības dzīts.

Strādādams CIP pretizlūkošanas nodaļā par analītiķi, viņš kopš 1985. gada PSRS sāka nodot dažādus noslēpumus, kopumā deviņu gadu laikā no krievu puses saņemot aptuveni četrus miljonus ASV dolāru. Šajā laikā viņš padomju aģentiem nodeva aptuveni 100 PSRS strādājošu ASV spiegu un aģentu vārdus, no kuriem vismaz desmit tika noķerti un sodīti ar nāvi.

Eimss nopelnītos miljonus lika lietā, un ar savu pārspīlēti grezno dzīvesveidu pats piesaistīja CIP uzmanību. Labais treniņš viņam gan vairākus gadus ļāva iziet melu detektoru testus, kā arī izvairīties no izsekošanas. Tomēr 1994. gadā viņš beidzot tika arestēts un notiesāts uz mūžu ieslodzījumā.

Vācu fiziķis un atombumbu tehnoloģijas eksperts Klauss Fukss, strādādams ASV valdības labā, Padomju Savienībai nodeva būtiskus bruņojuma noslēpumus.

Viņš pats bija viens no spožākajiem prātiem kodoldalīšanās procesa izpētē un piedalījās slavenajā projektā "Manhetena", kura laikā tik radītas pirmās atombumbas. Tomēr vienlaikus viņš sirdī loloja komunisma ideālus un to vadīts jau kopš 1941. gada strādāja VDK labā, nododot ne tikai ieroču tehnoloģijas, bet arī informāciju par ASV rīcībā esošo bruņojumu.

Fukss tika atklāts 1946. gadā pēc tam, kad sabiedroto spēki uzlauza PSRS izmantoto ziņojumu kodu. Lai gan Vācijā dzimušais spiegs nevar tikt uzskatīts par atombumbas radītāju, tieši viņa nodotā informācija bijusi visnozīmīgākā, kas ļāvusi krieviem attīstīt savu atombumbu.

Dienvidāfrikā dzimušais būru pēctecis Frics Žuberts Dukeins jaunībā piedalījās karos pret britiem un iemantoja pret viņiem mūžīgu naidu. Tostarp viņš pat pamanījās tikt iesaukts britu armijā, lai sabotētu to no iekšienes, traucējot operācijās un ziņojot par spēku kustību.

Uzkrāto pieredzi viņš izmantoja gan Pirmajā pasaules karā, gan Otrajā pasaules karā, ikreiz spiegojot vāciešu labā. Pirmajā pasaules karā viņš arī pats izvietoja bumbas dažādos britu kuģos, tos nogremdējot. 1917. gadā viņu noķēra varasiestādes, bet pēc divu gadu ieslodzījuma izlaida.

Starpkaru periodā viņš strādāja par brīvo žurnālistu un sarakstīja pats savu biogrāfiju. Sākoties Otrajam pasaules karam, viņš no jauna uzsāka spiega gaitas, taču 1942. gadā tika noķerts kopā ar 33 citiem Nacistiskās Vācijas spiegiem lielākajā vienlaikus noķerto spiegu gadījumā ASV vēsturē.

Vēl viens VDK spiegs, kurš veiksmīgi bija iefiltrējies Rietumvalsts pretizlūkošanas dienestā, bija Kims Filbijs. Viņš sevi pierādīja kā ļoti spējīgu britu spiegu, strādājot Spānijā, Āfrikā, ASV, Stambulā, kā arī Maskavā.

Viņš ieguva spīdošu reputāciju, nevienam neraisot aizdomas, ka patiesībā Kilbijs ir dubultaģents, kurš sūta slepeno informāciju uz PSRS vēstniecību Parīzē. Pagājušā gadsimta 40. gadu beigās, būdams starpnieks starp britu un amerikāņu pretizlūkošanas aģentūrām, viņš bija spējīgs krieviem nodot vērtīgu informāciju par amerikāņu bruņojuma apmēriem un stāvokli.

Tiek uzskatīts, ka šī informācija Staļinam ļāva izdarīt politiskus lēmumus un vadīt Korejas karu. Filbijs vairākkārt nonāca aizdomās turamo sarakstā par spiegošanu, bet viņa vainu nevarēja pierādīt.

1963. gadā viņš pārbēga uz PSRS, kur pretizlūkošanas dienestos turpināja strādāt līdz mūža galam. Pēc nāves 1988. gadā viņš tika pasludināts par Padomju Savienības nacionālo varoni.

Viena no kolorītākajām pagājušā gadsimta spiedzēm bija Mārgareta Ģertrūde "Margrēta" Zelle, kura pazīstama arī kā Mata Hari. Viņa bija eksotisko deju dejotāja, kura, sākoties Pirmajam pasaules karam, kļuva par dažādu augsta ranga armijas amatpersonu, kā arī uzņēmēju mīļāko, kas ļāva piekļūt specifiskai informāciju. Jaunā dāma to tālāk nodeva vāciešiem.

Būdama neitrālās Nīderlandes pilsone, viņa varēja brīvi šķērsot robežas, taču pārlieku bieža ceļošana piesaistīja sabiedroto uzmanību. Kad briti viņu notvēra un iztaujāja, dejotāja uzdevās par franču spiedzi, taču Francija saistību ar Hari noliedza.

Drīz pēc tam franči pārtvēra vāciešu ziņojumu, kas ļāva nojaust, ka noķertā dejotāja ir vācu spiedze. Hari tūlītēji apcietināja un apsūdzēja 50 000 cilvēku nāvē. Viņu notiesāja uz nāvi un spriedumu izpildīja, skaistuli nošaujot.

Violete Žābo bija parasta pārdevēja Londonas lielveikalā, kura 1941. gadā iemīlējās franču virsniekā un īsā laikā mīlas karstumā arī apprecēja. Drīz pēc tam viņiem piedzima bērniņš, taču Violetes mīļotajam bija jādodas uz fronti Ēģiptē, kur viņš krita.

Pēc slikto ziņu saņemšanas jaunā sieviete iestājās Čērčila izveidotajā Speciālo operāciju grupā. Viņa runāja tekošā franču valodā un tika papildu apmācīta iefiltrēšanās un sabotāžas mākslās. 1944. gadā spiedze ar izpletni nolaidās nacistu okupētajos Francijas ziemeļos un veiksmīgi vadīja sacelšanās grupu.

Pēcāk viņa atgriezās Lielbritānijā, lai pēc mēnesi ilgas pauzes jau atkal dotos uz Franciju. Lai gan misija sākās veiksmīgi, viņu kādā vācu kontrolpunktā pārtvēra, spīdzināja un nogādāja Rāvensbrukas koncentrācijas nometnē. Tikai dažus mēnešus pirms kara beigām - 1945. gada februārī - tobrīd 24 gadus veco Violeti nošāva.

Rejs Mūvbijs bija parasts Lielbritānijas apakšpalātā ievēlēts Konservatīvās partijas deputāts, kurš paralēli savam pamatdarbam saņēma vēl vienu algu no Sociālistiskās Čehoslovākijas Republikas pretizlūkošanas dienesta.

Par čehu komunistu aģentu ar segvārdu Lavāls viņš kļuva jau 60. gados. Lai gan viņa karjera britu politiskajā virtuvē bija lēna, darbība pretējā frontē Mūvbijam bija pat izteikti veiksmīga.

Vismaz publiski tika teikts, ka viņa darbība būtisku kaitējumu nodarījusi nav, taču atpazīstamību pēc atklāšanas viņš ieguva cita iemesla dēļ. Britu deputāta vārds tika atmaskots visai primitīvā veidā - krītot Čehoslovākijas sociālistiskajam režīmam, slepenie dokumenti, tostarp neiznīcināts aģentu saraksts, nonāca žurnālistu rokās.