Ziemeļkorejas lielais sausums šogad draud ar badu  (25)

"Ja tuvāko mēnešu laikā būs pamatīgs lietus, tad viņi būs apmānījuši likteni, bet ja tur lietus nebūs, tas būs haoss," uzskata Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūta vadītājs Markus Nolands.

Viņa paziņojums nācis pēc tam, kad Džona Hopkinsa Universitātes ASV-Korejas Institūta eksperti norādīja, ka pēc satelītu attēliem redzams, ka Ziemeļkorejas lauksaimniecības reģionos mākslīgajos rezervuāros un ezeros ir ārkārtīgi zems ūdenslīmenis. Pat ezerā pie diktatora Kima Čenuna atpūtas mājas ūdenslīmenis esot zemāks nekā parasti.

Sausums Ziemeļkoreju piemeklēja jau pērn, bet sausa bijusi arī ziema, kā dēļ pēdējos mēnešos daudzviet valstī plosās mežu un krūmāju ugunsgrēki.

Ja tuvākajā laikā Ziemeļkorejā nenolīs pietiekams lietus daudzums, izolētās valsts lauksaimnieki varētu nespēt izaudzēt pārtiku pietiekamā apjomā, lai pabarotu 25 miljonu lielo tautu. Tāpat ir zināms, ka Phenjanai šobrīd trūkst ārvalstu valūtas rezerves, lai varētu iepirkt pārtiku no citām valstīm.

Savukārt ārvalstu palīdzība ne vienmēr spēj palīdzēt patiešām tiem, kam tas visvairāk nepieciešams, jo tās sadale ir korumpētas un bailīgas birokrātu sistēmas rokās, kura pirmkārt grib nodrošināt pati sevi.

Dienvidkorejas mediji norāda, ka Ziemeļkorejas amatpersonas jau šobrīd izsludinājušas nacionālo mobilizāciju, lai cīnītos ar sausuma sekām. Tikmēr citu valstu eksperti uzskata, ka totalitārā valsts nav pietiekami gatava cīnīties ar visaptverošā sausuma radītajām problēmām.

Tostarp ūdens rezervuāru zemais līmenis varētu izraisīt ne tikai pārtikas, bet arī elektrības trūkumu, jo valsts galvenokārt ir atkarīga tieši no hidroelektrostacijās saražotās enerģijas.

Lai gan ārvalstu ekspertiem ir ļoti ierobežotas iespējas uzzināt patieso stāvokli valstī, tās vēsture liek būt uzmanīgiem.

Pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā pēc Ziemeļkorejas galvenā sponsora PSRS sabrukuma valstī beidzās degviela, minerālmēsli un pesticīdi, neļaujot valstī izaudzēt pietiekami daudz ražas cilvēku pabarošanai. Izcēlās bads, kurā bojā gājušo skaits tiek lēsts līdz pat 2,5 miljoniem.

Vienlaikus Kūkimas Universitātes profesors Andrejs Lankovs atgādina, ka bažas par lielu badu Ziemeļkorejā pēdējos gados izskan aizvien biežāk, bet ražas tikmēr bijušas labas. Tāpat valsts korumpētie birokrāti piever acis uz melnā tirgus attīstību, kurš savukārt veicinājis pārtikas sadali daudz efektīvāk par pašu valsti.