Doņeckas 'kiborgi': mēs visu laiku jutām nāves un pūstošu līķu smaku  (224)

"Neprasiet mums par Krievijas karavīriem lidostā. Pēc mūsu aprēķiniem tur gāja bojā 1500 separātistu un Krievijas kaujinieku. Pie termināļa bija simtiem līķu, kurus mēs katru dienu redzējām no savām pozīcijām. Mēs šāvām, lai aizbiedētu no viņiem lapsas un suņus. Jūs spējat iztēloties tādu līķu skaitu?" retoriski jautā Ukrainas 93. brigādes karavīrs Bogdans, kurš aizgājis no darba diplomātiskajā dienestā, lai karotu.

Viņš bija viens no pēdējiem, kuri pameta pozīcijas Doņecekas lidostā. Kopā ar viņu jaunajās pozīcijās dežūrē bijušais traktorists "Obama" un kāda elektropreču uzņēmuma direktors "Čečens".

Viņi visi piedalījās lidostas aizsardzībā. Vīri stāsta, kā ar ļoti trūkstošo dzeramo ūdeni dzēsa ugunsgrēkus, kā šķīrās no tuviem draugiem, un cik ātri aizmirsa par bailēm no nāves.

"Trumpis" atrodas klajā laukā, bet, pateicoties ierakumiem, tās neizceļas uz reljefa fona, norāda Morozovs.

"Labāk mirt ar automātu rokās, nekā strādāt par traktoristu okupētā zemē," pērn, dodoties uz fronti, teicis no Poltavas reģiona nākušais "Obama".

Visi satiktie karotāji apliecina, ka Ukrainas armija tiek veidota no jauna, bet fronti notur tikai karojošie patrioti un vienkāršo cilvēku ziedojumi, atzīmē Morozovs.

"Valsts mums dod tikai ieročus un munīciju. Dažkārt vēl muzeja cienīgu tehniku," stāsta "Čečens". Sākoties kaujas darbībām, viņa rota saņēmusi 10 bruņumašīnas. No tām izdevies iedarbināt vienu, kura tūlīt atkal salūzusi. Galu galā no visām saremontēt un nogādāt pozīcijās izdevies divas.

"Nav nekādu sajūtu – mēs pieradām pie nāves un kara ritma. Bailes pazaudējām ātri, bet no nāves bailēm esam vispār atteikušies," par kaujām Doņeckas lidostā stāsta "Čečens".

"Īsumā, notika tā, ka mūsu mantas palika vienā pozīcijā, bet mūs nosūtīja tur. Pirmo reizi uz lidostu mēs aizbraucām šortos un krekliņos. Bez bruņuvestēm, bez ieročiem. Mūs veda ar armijas kravas automašīnu, mēs sēdējām ar brezentu pārvilktā piekabē. Redzējām, kā netālu krīt mīnas, bet izdzīvojām," viņš stāsta.

"Obama" un "Čečens" Doņeckas lidotā un tās apkārtnē pavadījuši septiņus mēnešus.

"Jā, tur bija grūti. Mēs daudz runājām ar saviem kapelāniem," atklāj "Čečens", stāstot, ka separātisti šāvuši gandrīz bez apstājas – 40 minūtes apšaude un 20 munīcijas papildināšana. Tā 40 minūtes bijis jāpavada aizsegā, bet 20 minūtes pēc tam laiks ģeneratoru degvielas papildināšanai, tējas dzeršanai un citām darbībām.

Ukrainas karavīri ātri sapratuši, kas ir viņu pretinieks.

"Sākumā mēs pamanījām, ka sāka braukt T-72 tanki, kādu nav Ukrainai. Tad mēs sapratām, ka pret mums karo profesionāla "kacapu" armija. Drīz mēs redzējām pirmos nogalinātos Krievijas pilsoņus, Krievijas armijas kamuflāžu," stāsta Čečens.

Pretinieku pozīcijās bijuši gan krievi, gan kirgīzi un čečeni, dažkārt bijuši dzirdami saucieni "Allahu akbar". "Saprotiet, mēs šāvām suņus, lai aizbiedēto tos no kritušajiem krieviem un separātistiem, kuru līķi mētājās lidostas nomalēs," apraksta vīrietis.

Karavīri stāsta, ka pēc viņu aprēķiniem kaujās lidostā tika nogalināti vairāk nekā 1500 pretinieka karotāju. Ukrainas pusē tikmēr krituši 96 vīri. "Viņi ziņoja un turpina ziņot, ka lidostā nogalināja vairāk nekā 3000 ukraiņu. Teikšu tā – es tur biju un visu redzēju, to var apstiprināt arī citi karavīri," uzsver Bogdans.

Runājot par gūstekņiem, Bogdans pastāsta par kādu gadījumu.

"Viens mūsu brigādes karavīrs tuvas distances kaujā terminālī nokļuva gūstā. Viņu pakāra tādā vietā, kas labi saredzama no mūsu pozīcijām. Katru nakti līķi ar kaut ko apstrādāja, varbūt fosforu, lai tas tumsā spīdētu. Tādi, lūk, tie slāvi."

Vēstīts, ka Ukrainas spēki pozīcijas Doņeckas lidostā pret prokrievisko kaujinieku uzbrukumiem aizstāvēja mēnešiem ilgi kopš 2014. gada vasaras. Savas izturības dēļ, cīnoties drupās, lidostas aizstāvji nodēvēti par "kiborgiem".

Ukrainas puse pozīcijas lidostā un tās pilnīgi sagrautajā terminālī zaudēja 2015. gada janvārī.