Morgans Robertsons - rakstnieks, kurš paredzēja 'Titānika' bojāeju  (4)

Morgans E. Robertsons - jūrnieks, juvelieris, rakstnieks

Piedzimis jūrnieku ģimenē, Robertsons jau no bērnības iemīlēja jūru, vasaras pavadot uz kuģa, kur viņa tēvs - Endrū Robertsons bija kapteinis. Pusaudžu gados Morgans sāka darbu uz kuģa klāja kā junga jeb kuģa puika, un, gadiem ejot, tika līdz pirmā kapteiņa palīga amatam.

Vēlāk, noguris no kuģa dzīves, Robertsons uzsāka studijas Ņujorkā un izmācījās par juvelieri. Tomēr pēc desmit gadiem dārglietu industrijā, apstrādājot dimantus, Robertsonam sāka pasliktināties redze, tādēļ viņš pievērsās  savai trešajai mīlestībai - rakstniecībai, radot īsos stāstus par jūrniecību - vidi, ko labi pārzināja. Autors sevi dēvēja par kuģniecības ekspertu un publicējās tādos žurnālos kā "McClure's" un "Saturdau Evening Post", bet ar to, ko nopelnīja, knapi pietika iztikai.

Novele, kas atnesa pasaules slavu

Mūsdienās Robertsona slavenākais darbs ir novele "Futility", bet tā nav bijis vienmēr. Lai gan autora darbi tiek atzīti par ārkārtīgi precīziem un krāšņiem jūras dzīves atspulgiem, kas rosina iztēli un ievelk sevī ikvienu, kas nolēmis atvērt avīžu vai grāmatas lappuses, kuras apdzīvojis rakstnieks, pēc noveles pirmā izdevuma 1898.gadā lielu atpazīstamību tā neguva. Tas arī netika izdots atkārtoti līdz pat "Titānika" bojāejai 1912.gadā.

Pēc lainera nogrimšanas, izdevēju mudināts, autors novelē veica nelielas izmaiņas saistībā ar kuģa izmēru, lai paspilgtinātu līdzību ar "Titāniku", un šis stāsts tika izdots atkārtoti ar nosaukumu "Futility, or the Wreck of the Titan" (latviski - "Veltīgums - Titāna bojāeja"). Pēc traģēdijas Robertsonu sāka dēvēt par teju vai pareģi, bet kādā intervijā, saņemot jautājumu par viņa gaišreģa spējām, autors īsi un kodolīgi sacīja: "Es vienkārši zinu, par ko rakstu, tas arī viss."

Neticamā līdzība

Lai gan, runājot par Robertsona garadarbu, vienmēr tiek uzvērta līdzība ar "White Star Line" laineri, novele tomēr ir un bija rakstnieka iztēles auglis. Šis fakts bieži tiek aizmirsts. Tiesa, nevar noliegt, ka novelei un notikumiem, kas risinājās realitātē, ir dažas zīmīgas līdzības. Pirmkārt, līdzīgie nosaukumi - "Titanic" un "Titan".

Arī kuģa dizains un uzbūve - abi tvaikoņi darbojās ar dzenskrūvēm, abos bija nepietiekams un kuģu izmēriem neatbilstošs glābšanas laivu skaits. Tāpat gan novelē, gan Titānika traģēdijā liktenīgais mēnesis bija aprīlis un grimšanas iemesls - sadursme ar aisbergu. Līdzīgs bija arī zaudēto dzīvību skaits - 2200 un 2500.

Vienlaikus bija arī būtiskas atšķirības. Pirmkārt, Robertsona novelē aprakstītajā jūrā, trakoja vētra. Gluži pretēji tas bija 1912.gada naktī, kad tieši jūras mierīgums bija viens no faktoriem, kādēļ liktenīgajā aisbergs netika pamanīts. Otrkārt, kuģis novelē nogrima piecu minūšu laikā, bet uz "Titānika" klāja katlu telpas strādnieku smagais darbs un uzupurēšanās noturēja kuģi virs ūdens vairāk nekā divas stundas, kuru laikā tika izglābtas daudzas dzīvības. Treškārt, "Titānam" bija buras, lai uzlabotu ātrumu un šis izdomātais kuģis mēģināja pārsniegt ātruma rekordu, bet "Titānikam" nebija nedz buru, nedz nolūku uzstādīt rekordu.

Pēc "Titānika" bojāejas šis stāsts angļu valodā tiek izdots teju katru gadu, un ir vairāku mītu pamatā. Daži Morganu Robertsonu vēl joprojām dēvē par pareģi, citi to sauc vienkārši par sakritību, bet līdzība starp "Titānika" nelaimi un noveli, ko autors sarakstīja 14 gadus pirms traģēdijas, ir nenoliedzama.