"Šis rīkojums ir ne tikai kliedzošs uzbrukums izpausmes brīvībai, tam ir arī ļauni mājieni, kas aktivizē spekulācijas par to, ka prezidentam Putinam ir ko slēpt, konkrēti, Krievijas armijas zaudējumus Ukrainā," sacīja "Amnesty International" direktors Eiropā un Vidusāzijā Džons Dalhūzens.
Turklāt šis solis arī vairo bažas par Krievijas mediju darbinieku un sabiedrisko aktīvistu drošību, kuri jau vairākkārt tikuši vajāti par centieniem neatkarīgi atspoguļot konfliktu Ukrainā.
"Šis jaunais rīkojums raisa dažus bažīgus jautājumus, piemēram, vai žurnālisti un sabiedriskie aktīvisti var tikt saukti pie kriminālatbildības pēc panta "nodevība", ja viņi atspoguļo iespējamos Krievijas armijas zaudējumus Ukrainā," sacīja Dalhūzens.
Vēl vienas sekas šim rīkojumam ir tādas, ka "specoperācijās" bojāgājušo karavīru ģimenēm tiks liegta patiesība par savu tuvinieku likteni.
"Kremlis ir vairākkārtīgi noliedzis savu saistību ar karadarbību Ukrainas teritorijā, taču satelītuzņēmumi un liecības, ko savākusi "Amnesty International", norāda uz neapstrīdamiem pierādījumiem par Krievijas bruņojuma un artilērijas pieaugumu Ukrainas austrumos un Krievijas veiktu separātistu kūdīšanu pastrādāt kara noziegumus," teikts organizācijas paziņojumā.
Kā ziņots, Putins piemērojis valsts noslēpuma statusu datiem par Aizsardzības ministrijas militārpersonu zaudējumiem specoperācijās miera laikā.
Ar šo rīkojumu Putins par slepenu atzinis arī datus par personām, kuras apmāca specdienesti un tiesībsargājošās institūcijas, lai piesaistītu viņus konfidenciālai sadarbībai izlūkošanā, pretizlūkošanā vai citās operatīvās izmeklēšanas jomās.
Iepriekš slepena bija tikai informācija par personām, kas iesaistītas šādā sadarbībā.
Izmaiņas izdarītas savulaik Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina izdotajā rīkojumā, kurš noteica, ka valsts noslēpums ir tikai personāla zaudējumi karadarbības laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
