To spilgti apliecināja kāds gadījums tikai nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas. Jekaterinburgā iznākošā žurnāla "Stolnik" galvenā redaktore Anna Rešjotkina pēkšņi tika izsaukta uz prokuratūru uz pusstundu ilgu sarunu par žurnāla maija izdevuma vāku.
Uz tā bija attēlota "Miss Krievija" titulu ieguvusī Sofija Ņikičuka, kuru piesedza zīdains audums Krievijas karoga krasās un virsraksts "Uzvaras garša". Redaktorei tika paskaidrots, ka uz pārrunām viņa izsaukta, jo kāds bija sūdzējies, ka žurnāla vāks diskreditē Krievijas karogu, par ko draud kriminālā atbildība un sods līdz pat gadam cietumā.
"Man netika atklāts žurnāla vāka aizvainotās personas vārds," Rešjotkina atklāj "The Moscow Times", norādot, ka prokurora apsūdzības viņu pārsteigušas. Kopš tā laika viņi ar sievieti arī vairs nav sazinājušies.
Fenomens, kad informanti vēršas pie valsts amatpersonām, piemēram, Izmeklēšanas komitejas, pēdējos gados ir kļuvis visai biežs.
"The Moscow Times" norāda, ka šos gadījumus aizvien biežāk kāds arī salīdzina ar pagājušā gadsimta 30. gados Padomju Savienībā aizsāktajām "tīrīšanām", kad cilvēki ar sūdzībām varēja sodīt savus kaimiņus, kolēģus un sāncenšus mīlestībā, lai tādējādi uzlabotu paši savus dzīves apstākļus, kāptu pa karjeras kāpnēm vai panāktu iestāžu labvēlību.
"Viss ir atgriezies, kā tas bija 1937. gadā - apsūdzības, slepenie informatori un baumotāji," skaidro Krievijas Zinātņu akadēmijas Socioloģijas institūta vecākā pētniece Irina Kalija. "Šie cilvēki nav vairākumā, bet viņi meklē, kā uzlabot savu karjeru un citus labumus, tāpēc viņi ir aktīvi," Kalija skaidro Krievijas medijam.
Cilvēktiesību organizācijas "Memorial" pārstāvis Aleksanders Čerkasovs stāsta, ka pat gadījumos, kad kāds modrs pilsonis pieprasa tiesībsargiem pievērst uzmanību potenciālajiem ekstrēmistiem vai reliģisko jūtu apvainotājiem, tieši valsts ir tā, kas nosūta attiecīgo signālu.
"Šīs grupas ar iedzīvotājiem, kuriem rūp kāds jautājums, parādās tad, kad tiek sākta kāda kampaņa, uz kuras pamata tie var balstīt savas bažas," skaidro Čerkasovs. Pēc analītiķu novērojumiem, pēdējo gadu laikā ir bijušas vairākas šādas kampaņas "pret skaidri nedefinētiem ekstrēmistiem, gejiem un tiem, kuri tiek uztverti kā reliģiskās jūtas aizskaroši", viņš norāda.
"Valsts nosūta signālu, kādus nepieciešams atrast, un cilvēki uzsāk medības," stāsta Čerkasovs. Dažkārt apsūdzības ir anonīmas, un tādos gadījumos Izmeklēšanas komiteja vai prokurori paziņojumos saka, ka "noraizējušos cilvēku grupa" ir lūgusi izmeklēt incidentu. Citos gadījumos apsūdzības ir publiskas un tās nereti veic valsts vai lokālo centru deputāti.
Savukārt laiku pa laikam izmeklētāji anonīmu "noraizējušos cilvēku grupu" izmanto par ieganstu vai pamatojumu, kad izmeklēšanas iniciatori ir viņi paši, norāda Maskavā bāzētā Postindustriālā studiju centra direktors Vladislavs Inozemcevs. "Domāju, ka to dara vai nu tiesībsargi paši vai viņi uz to iedvesmo citus. Izmeklētāji vēlas radīt ilūziju, ka viņi apkaro kaut ko reālu," skaidro Inozemcevs, vienlaikus norādot, ka tomēr nesalīdzina šo praksi ar pagājušā gadsimta 30. gadiem.
"The Moscow Times" skaidro, ka Rietumiem ir sava nosūdzēšanas kultūra - kāds var nosūdzēt kolēģi, kurš nozog datorpeli vai kaimiņus, kuri neatļauti dedzina lapas. Tikmēr Krievijā cilvēki citus var nosūdzēt par viņu jūtu aizvainošanu, ko nevar skaidri definēt, ne arī pienācīgi izmeklēt. Kamēr Rietumos nosūdzēšana palīdz sakārtot sistēmu, Krievijā tas ir veids, kā citus sodīt.
"Rietumu sabiedrībās nav vietas nepamatotām nomelnošanām, jo tām nebūtu rezultāta. Šeit mums ir pretējā situācija - nepamatotu nomelnošanu veikšana ir institucionalizēta. Piemēram, viss ārvalstu aģentu likums ir viena milzīga dezinformācijas kampaņa," stāsta Maskavas Ekonomikas augstskolas psiholoģijas profesors un prominents kulturologs Gasans Guseinovs.
Viņš skaidro, ka cilvēku uz šādu rīcību var pamudināt skaudība, dusmas vai vēlme atriebties, bet nevar izslēgt arī kļūdīšanos vai apzinātu melošanu bez pamatojuma.
Medijs "The Moscow Times" atgādina, ka 2012. gadā Krievija pieņēma pretrunīgu likumu, pieprasot visām nevalstiskajām organizācijām, kuras kaut attāli ir saistītas ar politisku darbību un saņem finansējumu no ārvalstīm, reģistrēties kā "ārvalstu aģentiem" - terminu, kas padomju laikā tika saistīts ar spiegošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
