Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Lielais hadronu paātrinātājs pēc divu gadu pārbūves un divus mēnešus ilgiem izmēģinājumiem atsācis pētījumus - trešdienas rītā operatori raidījuši 27 kilometrus garajā pazemes tunelī vienu pretī otram divus stabilus protonu kūļus, cerot, ka to sadursmes palīdzēs atklāt vēl nezināmas daļiņas un gūt dziļāku izpratni par Visuma noslēpumiem.
Zinātnieki jau sākuši saņemt pirmos datus no milzīgiem detektoriem, kas izvietoti noteiktās tuneļa vietās.
"Šis ir fantastisks mirklis. Ir pienācis laiks jaunai fizikai," paziņojis CERN direktors Rolfs Dīters Heijers, tomēr brīdinājis, ka uz jauniem atklājumiem "nevar cerēt jau rīt".
Iekārtās veiktie uzlabojumi ļaus zinātniekiem panākt daļiņu sadursmes daudz augstākā enerģijas līmenī nekā iepriekš - līdz pat 13 teraelektronvoltiem. Līdzšinējais rekords 2012.gadā bija astoņi teraelektronvolti.
Pirms paātrinātājs tika slēgts, zinātniekiem izdevās sasniegt vienu no Lielā hadronu paātrinātāja projekta pamatmērķiem - eksperimentāli pierādīt par Dieva daļiņu dēvētā Higsa bozona fizisku eksistenci, kas līdz tam bija tika teorētisks pieņēmums. 2013.gadā britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par Higsa bozonu atklāšanu tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.
Taču tālākiem pētījumiem Lielais hadronu paātrinātājā bija nepieciešams daudz augstāks enerģijas līmenis, un iekārta tika apturēta, lai veiktu tajā būtiskus uzlabojumus.
Jaunajos eksperimentos CERN zinātnieki mēģinās izprast tumšo matēriju un rast atbildi uz jautājumu, kādēļ novērojamajā Visumā vielas ir daudz vairāk nekā antivielas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
