Tiek lēsts, ka Ziemeļkoreja gada laikā kopumā saražo aptuveni 15 teravatstundas elektrības. Ar šādu enerģijas daudzumu pietiktu, lai kaimiņos esošās Dienvidkorejas galvaspilsētu Seulu apgādātu ar elektrību mazāk nekā četrus mēnešus, raksta aģentūra AP.
Aptuveni piekto daļu šīs elektrības patērē miljons cilvēku lielā aktīvā armija, pieļauj speciālisti. Tāpat neproporcionāli daudz enerģijas patērē galvaspilsēta Phenjana, kur dzīvo mazāk par desmito daļu valsts iedzīvotāju.
Ziemeļkorejas elektrības trūkumu labi ilustrē naktīs uzņemtie satelītattēli. Kamēr blakus esošajā Dienvodkorejā un Ķīnā mirdz simtiem spožu punktu, Ziemeļkoreja slīgst melnā tumsā. Galvaspilsētā Phenjanā viens no retajiem vienmēr apgaismotajiem objektiem ir Čučhe piemineklis.
Foto: starp Ķīnu un Dienvidkoreju redzama tumša Ziemeļkoreja ar saredzamu Phenjanu. 2014. gads
Tikmēr ziemeļkorejieši jau sen ir pieraduši pie elektrības trūkuma, pielāgojot savu dzīvesveidu, piemēram, nepērkot elektroiekārtas.
Starptautiskā sabiedrība ir piedāvājusi izolētajai un sankciju skartajai Ziemeļkorejai palīdzēt attīstīt elektrotīklus, ja tā atteiksies no savas kodolprogrammas, ko Phenjana nav izdarījusi.
Tagad Ziemeļkoreja, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi un celtu dzīves līmeni, cer ātri palielināt saražotās elektrības apjomus par 20% līdz 50%. Šim nolūkam līdz gada beigām plānots pabeigt vairāku spēkstaciju celtniecību un vairāk izmantot alternatīvos energoresursus, aģentūrai AP Phenjanā pastāstīja augsta ranga valdības eksperts Kims Kjonils.
Valstī ir mobilizētas celtnieku triecienbrigādes, lai līdz 10. oktobrim – valdošās Strādnieku partijas 70 gadu jubilejai – pabeigtu divus lielus hidroelektrostaciju (HES) projektus.
Tomēr pat projektu veiksmīga realizēšana negarantē panākumus. Eksperti uzsver, ka bez jaunām spēkstacijām Ziemeļkorejai ir jāuzlabo un jāpaplašina nolietotā infrastruktūra, lai elektrību piegādātu patērētājiem. Tāpat pašu staciju uzturēšanai nepieciešamas rezerves daļas un regulāra apkope.
Aptuveni 60% Ziemeļkorejas enerģijas tiek saražoti hidroelektrostacijās, bet lielāko daļu atlikušā apjoma nodrošina ar oglēm darbināmas termoelektrostacijas (TES), stāsta Kims. Tomēr abi šie enerģijas ieguves veidi ir ievainojami: HES darbību ietekmē sausuma periodi un sals, bet TES – ogļu piegādes un kvalitāte.
Ziemeļkorejas enerģētikas megaprojektu celtniecība totalitārās valsts propagandas medijos tiek atainota kā varonīga tautas gribas demonstrēšana.
"KTDR [Korejas Tautas Demokrātiskā Republikas] jaunie cilvēki ir gājuši cauri grūtībām un vieglām dienām, no visas sirds atsaucoties partijas aicinājumam nolīdzināt kalnus, iztukšot jūras un iekarot visumu. Tagad ir laiks spēcīgi pasaulei demonstrēt savu drosmi vienotību un cīņas sparu," teikts partijas laikraksta slejās.