Lai gan daudzviet no krasta Baltijas jūra šķiet tīra, patiesībā piesārņojums to pamazām nogalina, raksta "Radio Brīvā Eiropa". Neproporcionāli liela piesārņojuma daļa nāk no salīdzinoši mazā Krievijas Kaļiņingradas apgabala, kuras notekūdeņu sistēmu vides aktīvisti dēvē par "atpalikušu viduslaikos".
Tiesa, lielākais piesārņotājs ir Polija, kurā mīt gandrīz 40 miljoni un kura ir atbildīga par aptuveni 30% piesārņojuma. Tomēr Krievija seko ar 12%, turklāt tās nepilna miljona cilvēku apdzīvotais Kaļiņingradas reģions ir lielākais piesārņotājs, ja rēķina uz cilvēku. Tas ik dienas Baltijas jūrā novada aptuveni 150 000 kubikmetrus neattīrītu notekūdeņu.
"Tas nav saprotams, ka Kaļiņingradas pilsēta, kas ir 20 reižu lielāka par Gotlandes galvaspilsētu Visbiju, var turpināt gāzt notekūdeņus jūrā," norāda par Gotlandes ūdens resursiem atbildīgais Pīters Landergrens. "Vienkārši turpināt pumpēt 450 000 iedzīvotāju atkritumus, kā arī industriālos notekūdeņus ir jūras katastrofa."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
