G7 samits - 21
Foto: AP/Scanpix
Bavārijas Alpu kūrortā šodien sākas G7 samits, kurā pasaules industriāli visattīstītāko valstu līderi iecerējuši apspriest problēmas, kas nomāc mūsdienu pasauli, sākot ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un islāmistu terorismu un beidzot ar Grieķijas parādu krīzi.

Elmavas pilī, kas atrodas Garmišas-Partenkirhenes apkārtnē, Vācijas kanclere Angela Merkele uzņems ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas un Lielbritānijas līderus, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau trešo reizi uz šo galotņu sanāksmi nav aicināts.

Pasaules ietekmīgāko demokrātiju līderi atzinuši, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vismaz uz laiku ir diskvalificējis Putinu kā viņu kluba iespējamo biedru.

"Kopīgās vērtības un attieksme pret demokrātiju ir tas, kas simbolizē G7," ceturtdien atkārtoti uzsvēra Merkele.

Ievadot samitu, Merkele svētdienas rītā piedāvās ASV prezidentam Barakam Obamam izbaudīt bavāriešu viesmīlību, un viņi kopā apmeklēs alus dārzu blakus esošajā Krīnenā, kur pie alus kausa tiksies ar dažiem no 1900 pilsētiņas iedzīvotājiem.

Pārējo G7 līderu ierašanās paredzēta plkst.13 (plkst.14 pēc Latvijas laika).

Sagaidāms, ka viens no jautājumiem galotņu sanāksmē būs Grieķijas iespējamā aiziešana no eirozonas.

"Būtu dīvaini, (..) ja Grieķijas jautājums netiktu apspriests," aģentūrai AFP atzina kāds avots Vācijas valdībā, vienlaikus gan uzsverot, ka Elmavā nekādi izšķiroši lēmumi nevar tikt pieņemti un ka tādus nevajadzētu arī gaidīt.

Dienas kārtībā iekļauti arī jautājumi par kodolsarunām ar Irānu, strupceļā nonākušais Tuvo Austrumu miera process un Ķīnas teritoriālās domstarpības ar tās kaimiņvalstīm, norāda domnīcas "G7 pētniecības grupa" direktors Džons Kirtons.

Lai gan tradicionāli G7 samitu uzmanības fokusā bijušas ārpolitikas, drošības un ekonomikas problēmas, Merkele šoreiz dienaskārtībā pacentusies iekļaut arī sociālos, vides un attīstības jautājumus, sākot ar sieviešu tiesībām un beidzot ar Ebolas vīrusa epidēmiju.

Tuvojoties gada nogalē Parīzē gaidāmajai ANO klimata konferencei, Merkele solījusi, ka G7 samits demonstrēs "vēlmi uzņemties vadošo lomu" siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma radikālā samazināšanā.

G7 līderi uz šo sanāksmi uzaicinājuši arī ANO, Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas (PO) un Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vadītājus, kā arī Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Žanu Klodu Junkeru.

Vienlaikus iecerētas arī G7 līderu sarunas ar dažu Āfrikas valstu vadītājiem, tostarp ar Nigērijas jauno prezidentu Muhamedu Buhari, kā arī ar Libērijas, Tunisijas un Āfrikas Savienības līderiem.

Piedaloties arī Irākas premjerministram Haideram al Abadi, paredzēts pārrunāt islāmistu terorismu un nelegālās imigrācijas problēmu, kas nomāc Eiropas Savienību (ES).

Tomēr, kā sabiedriskajai raidorganizācijai "Deutsche Welle" atzina kāda Vācijas valdības amatpersona, nekādas saistošas apņemšanās G7 līderi neplāno izteikt.

Lai gādātu par drošību divas dienas ilgā samita laikā, Vācija mobilizējusi 25 000 policistu, un ap galotņu sanāksmes norises vietu izveidota stingra drošības zona.

Tikmēr apkārtējie meži ar siltumjutīgām kamerām tiek novēroti no helikopteriem.

Protestus pret G7 samitu jau ceturtdien ievadīja demonstrācija Minhenē, kas gan atrodas aptuveni 100 kilometrus uz ziemeļiem no Elmavas. Šajā demonstrācijā piedalījās aptuveni 34 000 cilvēku.

Kreisie ekstrēmisti, kas organizē protesta akcijas, cer, ka nedēļas nogalē Garmišā-Partenkirhenē ieradīsies vismaz 10 000 cilvēku, lai "triecienā ieņemtu samitu".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!