Eiropadomes prezidents Donalds Tusks svētdien pirms G7 samita paziņojis, ka vienīgās iespējamās diskusijas attiecībā uz sankcijām pret Krieviju ir par to paplašināšanu.
Tusks paziņoja, ka viņa nolūks šodien ir apliecināt G7 vienotību sankciju politikā.
"Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ļaujiet man izteikties skaidri - ja kāds vēlas sākt diskusijas par sankciju režīmu mainīšanu, tās var būt tikai par to stiprināšanu," paziņoja Tusks.
Arī ASV prezidents Baraks Obama un Vācijas kanclere Angela Merkele svētdien paziņojuši, ka Rietumiem jāsaglabā sankcijas pret Krieviju, līdz tā ievēros Minskas vienošanos par pamieru Austrumukrainā.
Līderi apsprieda krīzi Ukrainā un vienojās, ka sankciju ilgums noteikti būtu jāsaista ar Minskas vienošanās ievērošanu no Krievijas puses," paziņojis Baltais nams.
Obama un Merkele tikās pirms G7 samita, kas šodien sākās Elmavas pilī Vācijā.
Baltais nams paziņoja, ka abi līderi apsprieduši arī Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līgumu, kā arī sadarbības nozīmi klimata jautājumos, tuvojoties gada nogalē Parīzē gaidāmajai ANO klimata konferencei.
Merkele pirms samita pauda cerību, G7 samits demonstrēs "vēlmi uzņemties vadošo lomu" siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzuma radikālā samazināšanā.
Jau vēstīts, ka Bavārijas Alpu kūrortā šodien sācies G7 samits, kurā pasaules industriāli visattīstītāko valstu līderi apspriedīs problēmas, kas nomāc mūsdienu pasauli, sākot ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un islāmistu terorismu un beidzot ar Grieķijas parādu krīzi.
Elmavas pilī, kas atrodas Garmišas-Partenkirhenes apkārtnē, Vācijas kanclere Angela Merkele uzņēmusi ASV, Francijas, Itālijas, Japānas, Kanādas un Lielbritānijas līderus, taču Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau trešo reizi uz šo galotņu sanāksmi nav aicināts.
Pasaules ietekmīgāko demokrātiju līderi atzinuši, ka Krievijas iebrukums Ukrainā vismaz uz laiku ir diskvalificējis Putinu kā viņu kluba iespējamo biedru.
Samita norisi no oficiālā preses centra Garmišā-Partenkirhenē atspoguļo 3000 līdz 4000 akreditētu žurnālistu, aplēsis Vācijas Federālais preses birojs.
Aplēsts, ka samita organizēšanas izmaksas sasniegs aptuveni 130 miljonus eiro jeb 90 000 eiro minūtē.
Vislielākās izmaksas veido drošības pasākumi.
Vācijas varasiestādes nodrošinājušās, lai samita norisi netraucētu iespējamie protesti vai citi incidenti. Ap galotņu sanāksmes norises vietu izveidota stingra drošības zona un protestētāji tiek turēti pa gabalu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
