Baidoties no Krievijas, Somija apsver stāšanos NATO  (394)

Somija, ņemot vērā Eiropas nepilnīgās drošības vidi, būs aktīva ārpolitikā, stiprinās valsts aizsardzību, kā arī padziļinās sadarbību starptautiskās drošības jautājumos, nesen paziņoja ministra Eiropas jautājumos padomnieks Pasi Rajala.

Tas ir krass pavērsiens Somijas ārpolitikā, kura līdz šim par dalību NATO nebija lēmusi. Iepriekšējais ārlietu ministrs simpatizēja "finlandizācijas politikai" un mierīgai sadzīvošanai ar Krieviju, savukārt citi bijušie ministri aizsardzības jautājumos netieši atbalstīja lielāku sadarbību ar NATO.

Atklāta dalības apspriešana ir skaidra Helsinku norāde Maskavai, ka jebkurš nepareizs solis var Krievijai maksāt papildus 1 340 kilometru garu robežu ar NATO, lēš Atlantijas Padomes vecākais līdzstrādnieks jūras spēku jautājumos Marks Seips.

Viņš ir publicējis savu skatījumu par galvenajiem ieguvumiem, kādus Somija varētu gūt, iestājoties NATO. Piedāvājam ar tiem iepazīties:

Neitrālā Somija šogad jau ir pastiprinājusi sadarbību ar NATO, lai gan Krievija ir brīdinājusi Helsinkus nestāties aliansē un kritizējusi Somijas sadarbību ar to.

Aprīlī Somijas karaflote pie Helsinkiem izmantoja dziļumbumbas, lai brīdinātu aizdomīgu zemūdeni, bet tās lidmašīnas pēdējos mēnešos ir paceltas gaisā, lai brīdinātu Krievijas lidaparātus par savām gaisa robežām.

1939. gadā Padomju Savienība iebruka Somijā un okupēja vairāk nekā 10% tās teritorijas. Aukstā kara laikā Somija oficiāli ieturēja neitralitāti, bet reizē saglabāja ciešas saites ar PSRS.

Vīrieši no 18 gadu vecuma Somijā ir pakļauti obligātajam karadienestam. Regulārajā armijā ir aptuveni 12 000 karavīru, bet to skaits īsā laikā ir palielināms līdz 280 000, ja tiek iesaistīti rezervisti, norāda Aizsardzības ministrija.

Vēstīts, ka 2014. gada pavasarī Krievija okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet Ukrainas austrumos joprojām turpinās Krievijas apbruņoto kaujinieku cīņas ar Ukrainas spēkiem. Krievijas militārā aktivitāte ievērojami pieaugusi arī pie Eiropas Savienības (ES) un NATO valstu robežām – bieži tiek novēroti Krievijas militāro lidmašīnu lidojumi un karakuģu aktivitātes ūdeņos.

"Pirmkārt, dalība NATO Somijai apmierinātu vēlmi pēc alianses kolektīvās aizsardzības, ko nodrošina 5. paragrāfa 'valoda'," raksta Seips.

Viņš skaidro, ka lai gan valsts rezervistos ir aptuveni 900 000 vīru, tās regulārā armija ir tikai 35 000 cilvēku stipra. Tāpat priekš mazas valsts tai ir iespaidīgs militārais arsenāls - 60 kaujas lidmašīnas un 250 kaujas tanki un dažādas kaujas mašīnas. Tomēr ar to visu varētu būt par maz pret iespaidīgajiem Krievijas spēkiem gan vienkāršas invāzijas, gan hibrīdkara gadījumā.

Savukārt pievienošanās NATO nodrošina 3,3 miljonu karavīru, kā arī tūkstošiem kara tehnikas vienību spēcīgu aizmuguri.

"Somijas dalība arī palīdzētu atrisināt pašreizējo politisko neskaidrību par alianses atbildību pret tām Ziemeļvalstīm, kuras nav NATO biedri. Kāda veida palīdzību - letālu vai citādu - NATO piedāvātu Helsinkiem (un attiecīgi arī Stokholmai) Krievijas agresijas gadījumā, pagaidām paliek neskaidrs," teikts Atlantijas Padomes līdzstrādnieka analīzē.

Viņu kaimiņi norvēģi savu pozīciju jau paziņoja 2013. gadā, kad Norvēģijas aizsardzības ministre Anne Grēte Stroma–Eriksena paziņoja, ka "nav pārliecināta, vai Norvēģija palīdzēs Zviedrijai [domājams, arī Somijai] uzbrukuma gadījumā, jo tā nav NATO dalībvalsts."

Tikmēr, ņemot vērā somu un zviedru dalību dažādās NATO misijās, kā arī to divpusējās attiecības ar daudziem sabiedrotajiem, uzbrukuma gadījumā NATO iekšienē spiediens varētu strauji pieaugt, lai organizācija spertu kādu soli somu aizstāvēšanai.

Skaidrības trūkums un negatīvā attieksme pret Ziemeļeiropas attiecībām veido "pelēko zonu", kuru viegli var izmantot Maskava, norāda Seips. Savukārt NATO biedra statuss šo plaisu izdzēsīs.

Somijas dalība NATO nodrošinātu jauna līmeņa starpvalstu spēku integritātes veidošanu. Līdz šim Somija parasti paliek ārpus NATO scenārijiem un plāniem, īpaši tiem, kuri skar 5. paragrāfā pieminētos ārkārtas gadījumus.

"[Starptautiskajam] fokusam pārejot uz tās Baltijas kaimiņiem, Somija varētu gribēt, lai jebkādā NATO operacionālajā plānošanā attiecībā uz Ziemeļu-Baltijas reģionu tiktu ņemts vērā arī tās ieguldījums," skaidro analītiķis.

Tikmēr somi jau šobrīd piedalās atsevišķās misijās, arī esot ārpus koalīcijas. Tomēr tas sarežģī plānošanu abās iesaistītajās pusēs, jo NATO tā notiek centralizēti, bet ne-alianses valstīs - atsevišķi.

Tāpat pievienošanās NATO varētu ļaut ieekonomēt līdzekļus - Somija jau šobrīd saskaras ar nozīmīgām aizsardzības tēriņu problēmām, skaidro Seips.

Par spīti jaunās valdības lēmumam palielināt aizsardzības budžetu, Somijas ekonomika patlaban piedzīvo recesiju un tuvāko piecu gadu laikā plāno samazināt valdības izdevumus par 5,8 miljardiem eiro.

Pievienojoties NATO - organizācijai, kura "atbild" par 60% no visas pasaules aizsardzības tēriņiem - Somija viegli varētu atrast, kā ietaupīt.

Valstij NATO nodrošinātā kopējā drošība ļautu "finansiāli uzelpot", atsakoties no tēriņiem par lietām, kuras jau īsteno citas dalībvalstis. Savukārt tā pati tikmēr ietaupītos līdzekļus varētu ieguldīt, lai, piemēram, nomainītu novecojušās "FA-18 Hornet" lidmašīnas (attēlā), norāda analītiķis.

Nenoliedzami no Somijas dalības iegūtu arī NATO. Militāri NATO bez somu atbalsta būtu grūti aizsargāt Baltijas sabiedrotos, un jau šobrīd jebkurš racionāls scenārijs ietver vismaz kaut kāda līmeņa sadarbību ar Somiju, skaidro Seips.

Tomēr šobrīd šis līmenis ir ļoti neskaidrs, jo NATO dalībvalstis nevar būt drošas par to, cik ļoti Somija ir iekļaujama to aprēķinos. Tikai valsts iestāšanās organizācijā ļautu pilnībā paļauties uz somu līdzdalību, kā arī Somiju iesaistīt operacionālajā plānošanā un turpmākajos uzdevumos.

Baltijas valstis nemainīgi atbalsta Somijas dalību NATO. Tostarp vislielāko atbalstu pauž Igaunija, kurai ar savu ziemeļu kaimiņu ir spēcīgas divpusējās saites. Nenoliedzami Somijas dalība NATO pastiprinātu tieši Baltijas valstu drošību.