Turcija otrdien paziņoja, ka atsaukusi uz konsultācijām savu vēstnieku no Brazīlijas, kad šīs valsts Senāts nolēmis oficiāli atzīt armēņu masveida nogalināšanu Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā par genocīdu.
Šādu lēmumu Brazīlijas parlamenta augšpalāta pieņēma 2.jūnijā, pievienojoties vairāk nekā 20 pasaules valstīm, kas armēņu genocīdu atzinušas jau iepriekš.
Turcijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka šis dokuments "izkropļo vēsturi". "Šādi politiski lēmumi, kas pieņemti armēņu lobija ietekmē, nespēj mainīt nedz vēstures faktus, nedz likumu normas," tā norāda.
1915.gada 24.aprīlī Osmaņu impērijas valdība apcietināja simtiem armēņu inteliģences pārstāvju, no kuriem daudzi tika nekavējoties nogalināti. Tam sekoja armēņu grautiņi un slaktiņi visā impērijas teritorijā, kā arī pavēle masveidīgi pārvietot armēņus no Mazāzijas cauri tuksnesim uz Mezopotāmiju un Sīriju. Tūkstošiem deportēto armēņu zaudēja dzīvību ceļā slimību, bada, bandītu uzbrukumu un pavadošo karavīru brutālās izturēšanās dēļ.
Saskaņā ar armēņu vēsturnieku aplēsēm Osmaņu impērijā Pirmā pasaules kara gados tika nogalināts aptuveni pusotrs miljons armēņu.
Vēsturiskajā Armēnijā, kas atrodas mūsdienu Turcijas ziemeļaustrumos, genocīdā un deportācijās armēņu kopiena tika pilnībā iznīcināta.
Armēnija vēlas, lai Turcija atzīst notikušo par genocīdu, bet Ankara kategoriski atsakās to darīt, kā arī turas pie uzskata, ka armēņu upuru skaits mērāms ap pusmiljonu, nevis pusotru miljonu, kā uzskata Armēnija.
Šogad, kad tiek pieminēta armēņu tautas traģēdijas gadadiena, Turcija izvērsusi diplomātisko ofensīvu, lai atturētu pasaules valstu parlamentus atzīt notikušo par genocīdu. Aprīlī, reaģējot uz attiecīgu pāvesta Franciska paziņojumu, Ankara atsauca vēstnieku no Vatikāna. Tā paša iemesla dēļ Turcijas vēstnieki šopavasar tika atsaukti arī no Luksemburgas un Austrijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
