Doņeckā apšaudīta autoosta - 2
Foto: Reuters/Scanpix
Vadimu Sviridenko, četrdesmit divus gadus veco Kijevas iedzīvotāju, ko trešajā mobilizācijas vilnī Ukrainas armijā iesauca pagājušā gada vasarā, satieku galvaspilsētas apdegumu centrā. Tur izvietoti vairāki smagi ievainoti karavīri. Braucot uz šo tikšanos, man zināms tikai tas, ka Vadimam ir amputētas roku plaukstas un arī abu kāju apakšstilbi. Zinu vēl arī to, ka rudenī gaidāma viņa meitiņas piedzimšana. Mana ukraiņu kolēģe Bogdana Kostjuka stāsta, ka Vadims esot stiprs cilvēks – izturoties tā, it kā viņu nemaz nebūtu skārušas tik smagas amputācijas.

Slimnīcā valda tīrība un kārtība, tādēļ visiem apmeklētājiem jāuzvelk zilās bahilas. Arī divvietīgā palāta, kur mani sagaida karā smagi cietušais Vadims, ir kārtīga un sakopta. Gaiša, tīra, pie sienām, kā daudzās citās slimnīcās visā Ukrainā, pielīmēti uzmundrinoši un patriotiski bērnu zīmējumi. Galvenokārt lietotas divas Ukrainas karoga krāsas - zilā un dzeltenā. Vadims sēž uz gultas malas, prasmīgi lieto planšetdatoru, ko izmanto arī kā sakaru līdzekli sarunām.           

Kara stāsts

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit