Ieslodzītajam izdevies no cietuma pagalma iekļūt sektorā, kur tiek turēts Breiviks, un sākt dauzīties gar viņa kameras durvīm, izkliedzot nāves draudus.
Incidents noticis šā gada aprīlī.
"Ja starp mums nebūtu durvju, es tevi nogalinātu," saskaņā ar Breivika vēstuli Norvēģijas Preses sūdzību komisijai kliedzis otrs ieslodzītais.
Cietuma pārstāvis laikrakstam "Aftenposten" apstiprināja, ka šāds incidents patiešām noticis.
"Incidents bija. Ieslodzītais piekļuva "sarkanajām durvīm", kas ir drošības durvis. Nekādas izbēgšanas vai fiziska kontakta briesmu nebija," paziņoja amatpersona.
Breiviks šo gadījumu atklāja vēstulē Norvēģijas Preses sūdzību komisijai, kurā pauda neapmierinātību, ka "Aftenposten" viņu nodēvējis par masu slepkavu.
2011. gada 22. jūlijā Breiviks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus, no kuriem jaunākā nule kā bija nosvinējusi 14. dzimšanas dienu.
2012. gada 24. augustā Oslo tiesa atzina Breiviku par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.
Tiesas pieci tiesneši vienbalsīgi Breiviku atzina par pieskaitāmu, uz ko bija uzstājis arī viņš pats, lai gan prokuratūra lūdza atzīt viņu par psihiski slimu un nozīmēt piespiedu ārstēšanu slēgta tipa iestādē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
