Nepilna gada laikā kopš Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā cietumos ieslodzīti un miruši bija jau vairāki tūkstoši par "valsts nodevību" un citiem noziegumiem tiesāti Latvijas iedzīvotāji, tostarp tūkstoši latviešu karavīru. Tomēr Padomju Savienības centrālajai varai joprojām nepakļāvās daudzi gan Latvijā, gan citās okupētajās teritorijās. 1941. pavasarī PSRS vadība to nolēma mainīt.
14. jūnija naktī Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā daudzus tūkstošus ģimeņu pamodināja bruņoti vīri, lai paziņotu, ka dažu minūšu laikā ir jāsakravājas, un nogādātu viņus vilcienu stacijā. Tur vasaras naktī no miega uzceltos jau gaidīja mājlopu pārvadāšanai domātie vagoni, kuros apcietinātie tuvāko nedēļu un mēnešu laikā tiks nogādāti dažādās Sibīrijas sādžās un nometnēs.
Stacijā vīrieši no sievām un bērniem tika nošķirti, kā bieži tika apgalvots, tikai uz neilgu laiku, taču lielākajā daļā gadījumu tā arī bija viņu pēdējā redzēšanās. Būdami stiprāki, vīrieši nereti nesa lielākos drēbju un pārtikas saiņus, tādējādi atstādami pārējos tikai ar to, kas tiem bija mugurā.
Latvijas Valsts arhīvā apkopoti dokumenti par 15 424 no Latvijas deportētajiem. Šajā laikā "valsts ienaidnieka" definīcija bija visai plaša un šis apzīmējums varēja viegli tikt piemērots gandrīz ikvienam.
Starp "valsts ienaidniekiem" arī tūkstošiem bērnu
Arestēja un no okupētajām teritorijām deportēja "kontrrevolucionāro" partiju biedrus, "nacionālistisko organizāciju" dalībniekus, "buržuāziskā valsts aparāta" ierēdņus, soda iestāžu līdzstrādniekus, līdz šim neapcietinātos bijušos armiju virsniekus, muižniekus, fabrikantus, tirgotājus, noziedzniekus, kā arī personas, kuras repatriējušās no Vācijas un vāciešus, kuriem viegli varēja "piešūt" sakarus ar ārzemju izlūkdienestiem.
Turklāt līdz ar "valsts ienaidnieku" izsūtīja arī pārējos viņa ģimenes locekļus, ieskaitot zīdaiņus un sirmgalvjus.
No Lietuvas izsūtīti aptuveni 16 000 cilvēki, bet no Igaunijas ap 9000. Tāpat uz Sībīriju tika aizvesti aptuveni 30 000 Moldovas un tikpat Baltkrievijas iedzīvotāji, kā arī 11 000 - 42 000 Ukrainas iedzīvotāju (PSRS VDK 1988. gada slepenajā dokumentā "Par četrdesmitajos un piecdesmitajos gados notikušo dažu pilsoņu kategoriju izsūtīšanu no PSRS rietumu rajoniem" minētais skaits ir 41 645, bet Krievijas biedrības "Memorial" dati apliecina aptuveni 11 000 izsūtīšanu).
Nedaudz vairāk nekā trešā daļa no 1941. gadā deportētajiem mira ceļā vai nemetinājuma vietā, tā arī nesagaidot lēmumu par noņemšanu no specnometināto uzskaites. Tie lielā apjomā tika piešķirti tikai 50. gadu vidū un otrajā pusē.
Aiz lopu vagoniem nāk vācieši
Tikai aptuveni nedēļu pēc tam, kad lopu vagoni bija pametuši Latviju, Nacistiskā Vācija uzsāka operāciju "Barbarosa". 22. jūnija agrā rītā tā pēkšņi iebruka Padomju Savienībā, tostarp jau tās pašas dienas plkst. 4 no rīta Vācijas aviācija bombardēja Ventspili un Liepāju.
Vācu karaspēka uzbrukums pārsteidza padomju spēkus, un tie strauji atkāpās un līdz ar tiem uz PSRS aizbēga arī līdz pat 20 000 civiliedzīvotāju.
Jau 1. jūlijā vāciešu karavīri iegāja Rīgā, bet 10. jūlijā bija ieņēmuši visu Latvijas teritoriju. Īsā laikā vienu okupācijas varu nomainīja otra, uzsākot jaunas represijas pret Latvijas iedzīvotājiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
