Nepilna gada laikā kopš Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā cietumos ieslodzīti un miruši bija jau vairāki tūkstoši par "valsts nodevību" un citiem noziegumiem tiesāti Latvijas iedzīvotāji, tostarp tūkstoši latviešu karavīru. Tomēr Padomju Savienības centrālajai varai joprojām nepakļāvās daudzi gan Latvijā, gan citās okupētajās teritorijās. 1941. pavasarī PSRS vadība to nolēma mainīt.
14. jūnija naktī Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā daudzus tūkstošus ģimeņu pamodināja bruņoti vīri, lai paziņotu, ka dažu minūšu laikā ir jāsakravājas, un nogādātu viņus vilcienu stacijā. Tur vasaras naktī no miega uzceltos jau gaidīja mājlopu pārvadāšanai domātie vagoni, kuros apcietinātie tuvāko nedēļu un mēnešu laikā tiks nogādāti dažādās Sibīrijas sādžās un nometnēs.
Stacijā vīrieši no sievām un bērniem tika nošķirti, kā bieži tika apgalvots, tikai uz neilgu laiku, taču lielākajā daļā gadījumu tā arī bija viņu pēdējā redzēšanās. Būdami stiprāki, vīrieši nereti nesa lielākos drēbju un pārtikas saiņus, tādējādi atstādami pārējos tikai ar to, kas tiem bija mugurā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
