Burinieks abos krasta apsardzes kuģos ieskrējis, kad pametis ostu. Kuģi palīdzējuši griezt divi nelieli velkoņi. Neveiksmīgā manevra dēļ lielais kuģis aizķēris kuģus "Tors" un "Tyr".
Pirmais no tiem sadursmē guvis divus caurumus, no kuriem viens ir pie klāja, bet otrs - nedaudz virs ūdens līnijas. Savukārt "Tyr" ir salauzts masts un tas trieciena rezultātā uzgrūsts ostmalai, arī gūstot caurumu. Abi kuģi neesot derīgi kuģošanai līdz atbilstošu remontu veikšanai.
Islandes Krasta apsardzes pārstāvis Esgrimurs Larus Esgrimsons norāda, ka, lai gan kuģa manevru veikšanā bijuši iesaistīti vietējie velkoņi, tikšot prasīta finansiāla kompensācija no "Kruzenšterna" apdrošinātājiem.
Milzīgā buru kuģa īpašnieki "Baltijas Zvejas flotes valsts akadēmija" medijam "RIA Novosti" norādījuši, ka visi ar incidentu saistītie jautājumi jau esot atrisināti.
"Kruzenšterns" ir četrmastu barka - liels burinieks, kas būvēts 1926. gadā Brēmerhāfenē-Vēzermindē, Vācijā, kuģu būvētavā "S408" un nosaukts Itālijas pilsētas "Padua" vārdā. Pēc "Sedov", vēl viena kādreizējā Vācijas kuģa, tas ir lielākais parastais burukuģis, kas joprojām kuģo.
Kuģa parametri:
Augstums: 56 m
Garums: 114,50 m
Platums: 14,02 m
Maksimālā iegrime: 7,20 m
Maksimālais ātrums: 17,4 mezgli
Kuģis 1946. gadā tika nodots PSRS kā kara kompensācija, pārdēvēts par godu 19. gadsimta sākumā Krievijā dienējušajam baltvācu pētniekam Ādamam Johanam Kruzenšternam (1770-1846) un nodots PSRS tā iekļaušanai Padomju Baltijas flotē. Tas līdz 1961. gadam Kronštates ostā piedzīvoja remontdarbus.
No 1961. līdz 1965. gadam kuģis Atlantijas okeānā, Karību jūrā un Vidusjūrā veica vairākas hidrogrāfiskās un okeanogrāfiskās izpētes PSRS Zinātņu akadēmijas vajadzībām, kā arī uz tā notika jūras spēku kadetu apmācības.
1965. gadā kuģis tika nodots PSRS Zivsaimniecības ministrijai Rīgā, lai to izmantotu nākamo zvejniecības virsnieku apmācībai. No 1968. līdz 1972. gadam kuģis tika ievērojami modernizēts, kā arī pieņemts tagadējais krāsojums.
1981. gada janvārī kuģis "Kruzenshtern" tika nodots "Igaunijas zivsaimniecības nozarei" Tallinā, bet 1991. gadā tas kļuva par "Baltijas Zivsaimniecības valsts akadēmijas" flotes kuģi ar jaunu mājvietu Kaļiņingradā.
Pēc PSRS sabrukuma burinieka finansēšana kļuva problemātiska, tādēļ tika uzsākti pasažieru pārvadājumi. 1995.-1996. gadā burinieks veica ceļojumu apkārt pasaulei. Burinieks 2005.-2006. gadā vēlreiz apbrauca apkārt pasaulei, tādējādi godinot pētnieka Kruzenšterna pasaules apceļošanas 200. gadskārtu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
