Krievija spēs adekvāti reaģēt uz ASV un citu NATO valstu tanku, artilērijas sistēmu un cita smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropas un Baltijas valstīs, pirmdien paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspektoru pārvaldes koordinators armijas ģenerālis Jurijs Jakubovs.
"Ja ASV smagā bruņu tehnika - tanki, artilērijas sistēmas un cita bruņu tehnika - tiešām parādīsies virknē Austrumeiropas un Baltijas valstu, tas būs Pentagona un NATO visagresīvākais solis kopš pagājušā gadsimta Aukstā kara. Un Krievijai nekas cits neatliks, kā kāpināt savus spēkus un līdzekļus rietumu stratēģiskajā virzienā," sacīja Jakubovs.
Viņš pieļauj, ka, "pirmkārt tiks nostiprināts karaspēka grupējums visā perimetrā līdzās Krievijas rietumu robežai, ieskaitot jaunus tanku, artilērijas un aviācijas daļu formējumus".
"Raķešu brigāde Kaļiņingradas apgabalā tiks paātrinātos tempos pārapbruņota uz jauniem operatīvi taktiskiem raķešu kompleksiem "Iskander", būtiskas izmaiņas pieredzēs Krievijas visu bruņoto spēku grupējums Baltkrievijā un tā tālāk," norādīja Jakubovs.
Šādi viņš komentēja mediju ziņas, ka Baltais nams un Pentagons plāno bāzēs Austrumeiropā un Baltijā izvietot amerikāņu smago bruņojumu.
Ģenerālis uzsvēra, ka Krievija ir pilnīgi un galīgi izstājusies no Līguma par konvencionālo bruņojumu Eiropā (CFE) un ka, īstenojot "atbildes soļus", to neierobežos nosacījumi par flangiem, kā tas bija agrāk attiecībā uz tanku, lidmašīnu un artilērijas sistēmu izvietošanu pierobežas rajonos.
Vienlaikus Kremlis atteicās komentēt Rietumu mediju ziņas par iespējamo ASV smagā bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā un Baltijā.
"Nekādu paziņojumu no ASV puses nav bijis, tāpēc man pagaidām nav nekā, ko teikt. Kad būs, tad mēs komentēsim," pirmdien žurnālistiem sacīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Sestdien laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.
Pentagona priekšlikumam vēl ir jāsaņem ASV aizsardzības ministra Eštona Kārtera un Baltā nama apstiprinājums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
