Kopš Krievija 2014. gada pavasarī okupēja Krimu, Baltijas valstis un jo īpaši Lietuva, lielo kaimiņvalsti vēro ar neuzticību. Daudzi lietuvieši arī vadošos valsts amatos uzskata, ka Krievija pret Lietuvu varētu veikt Ukrainas konfliktam līdzīgu scenāriju, un tāpēc cenšas būt gatavi, ja tas notiks.
Lietuva robežojas ar stipri militarizēto Krievijas anklāvu - Kaļiņingradas apgabalu, kurā bāzēta Krievijas Baltijas flote. Reģionā pēdējā gada laikā ievērojami palielināts karavīru skaits un papildināts ieroču arsenāls, kā arī tajā sarīkotas vairākas liela mēroga militārās mācības. Tas licis mobilizēties arī Lietuvai.
Raidsabiedrības "Vice" žurnālisti sekojuši līdzi maijā notikušajām valsts mēroga militārajām mācībām "Zibens spēriens". Tajā piedalījās 500 policisti un aptuveni 2 500 pēdējā gada laikā izveidotās "Ātrās reaģēšanas spēku" karavīri. Tie īpaši tiek apmācīti cīņai ar hibrīdkara apstākļiem jeb iestudētiem bruņotiem protestiem, lidlauku un munīcijas noliktavu ieņemšanai, kā arī brīdim, kad pēkšņi parādās no attāluma kontrolēti "zaļie vīriņi".
Militāro mācību "Zibens spēriens" laikā izspēlētie scenāriji pieļauj, ka Lietuvas austrumos separātisti cenšas izveidot savu neatkarīgo republiku un tiem no neeksistējošas kaimiņvalsts Patijas nelegāli pār robežu tiek piegādāti ieroči. Patija savukārt ir draudzīga ar neeksistējošu kaimiņvalsti Udiju, kura atbalsta separātistus.
Zīmīgi, ka militārajās mācībās Patija atrodas Baltkrievijas teritorijā, bet Udija - Krievijas. Valstu patiesie vārdi gan netiekot izmantoti politisku iemeslu dēļ.
Viens no mācību etapiem notika Kaišadores pilsētā, kurā inscenēta separātistu vadīta administratīvā centra ieņemšana, kā tas iepriekš noticis gan Krimā, gan Luhanskas un Doņeckas, kā arī vairākos citos Ukrainas austrumu reģionos. Citos mācību etapos armijas vienības ieņēma lidlauku, kā arī kaujinieku komandcentru.
Video redzams, ka pro-udijas separātistus tēlo paši karavīri, kuri ģērbušies ikdienas apģērbā, un apgādāti gan ar karogiem, gan plakātiem, gan akmeņiem drošības spēku apmētāšanai. Savukārt armijas un policijas spēki, kā arī īpaša pretterorisma vienība mācībās izmanto tos pašus neletālos ieročus, kurus izmantotu īstā scenārijā.
"Mēs galvenokārt esam mācījušies no Ukrainā redzētā. Mēs
skatāmies, analizējam, mums ir cieši kontakti ar tiem [ukraiņu]
karavīriem, kuri šeit ierodas saņemt medicīnisko palīdzību. Mēs veidojam
scenārijus, ņemot vērā to, ko var sagaidīt - vienu dienu izspēlējam
scenāriju, kā risināt situācijas ar civiliedzīvotājiem, citās - ar
regulāro armiju vai pat abu sajaukumu," stāsta Lietuvas armijas majors
Lins Pakutka.
Kā norāda "Vice", lai gan Ukrainas scenārija atkārtošanās ir ļoti maza, politiskais klimats ir neparedzams un Lietuva nevar atļauties nebūt gatava visiem potenciālajiem draudiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
