Par Ļitviņenko slepkavību aizdomās turētais Kovtuns liecinās Lielbritānijas izmeklētājiem

Kovtunam procesā piešķirts "pamatliecinieka statuss" un viņš apliecinājis, ka "vēlas piedalīties videokonferences sesijā Maskavā", teikts paziņojumā.

Viņš var atteikties atbildēt uz jautājumiem, ja uzskatīs, ka, šādi rīkojoties, varētu sevi inkriminēt, norādīja amatpersonas.

Sagaidāms, ka videokonference varētu notikt jūlija beigās, kaut gan konkrēts datums pagaidām nav izziņots.

Kovtuns martā negaidīti mainīja savu sākotnējo nostāju un pauda gatavību piedalīties Londonā notiekošajā Ļitviņenko nāves izmeklēšanas procesā.

Kovtuns savulaik bija Andreja Lugovoja - Ļitviņenko slepkavības lietas galvenā aizdomās turamā - darījumu partneris.

Kovtuns tikās ar Ļitviņenko 2006. gada 1. novembrī Londonas viesnīcā "Millenium" Lugovoja klātbūtnē. Šajā dienā Ļitviņenko tika saindēts ar poloniju 210. Vēlāk Kovtuns un Lugovojs vairākas nedēļas ārstējās kādā Maskavas slimnīcā.

2006. gada decembrī Vācijas policija atrada polonija 210 pēdas Kovtuna Hamburgas dzīvoklī. Vietējā prokuratūra sāka izmeklēšanu par radioaktīvo materiālu kontrabandu.

Lielbritānija 2012. gada februārī pieprasīja Krievijai izdot Kovtunu un izsludināja viņu starptautiskajā meklēšanā. Lugovojs jau iepriekš bija izsludināts meklēšanā, bet Krievija atteicās viņu izdot.

Lugovojs 2013. gada martā atteicās piedalīties Londonas publiskās izmeklēšanas procesā, paskaidrojot, ka neredz iespēju panākt Lielbritānijā taisnību.

Publiskā izmeklēšana Ļitviņenko nāves lietā Londonā notiek atbilstoši Augstās tiesas lēmumam, kas tādējādi apmierināja Aleksandra Ļitviņenko atraitnes Marinas lūgumu.

Izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai Ļitviņenko nāvē ir līdzvainīgas Krievijas varasiestādes.

Uz Lielbritāniju pārbēgušais Ļitviņenko nomira 2006. gada 23. novembrī - trīs nedēļas pēc saindēšanās, kuras dēļ viņam izkrita mati, viņš spēcīgi novājēja un viņa iekšējie orgāni pamazām pārstāja darboties.

Ļitviņenko organismā pēc nāves tika atrasts liels daudzums radioaktīvā polonija 210, kas vairāk nekā desmit reizes pārsniedzis nāvējošo devu. Pēc Lielbritānijas izmeklētāju novērtējuma, Ļitviņenko nonāvēšanai izmantotā polonija 210 deva maksā vismaz desmit miljonus ASV dolāru.

Polonijs 210 ir rets, ļoti bīstams radioaktīvs izotops. To var iegūt tikai kodolreaktorā, līdz ar to tikai ļoti augsti attīstīta organizācija, ja ne ietekmīga valsts, varētu būt spējīga uz šo noziegumu.

Ļitviņenko domubiedri uzskata, ka bijušo izlūku nogalinājuši Krievijas valdības dienestu pārstāvji, tādējādi atriebjoties par viņa opozicionāro nostāju pret prezidentu Vladimiru Putinu.