Leģendārā Vaterlo kauja tieši pirms 200 gadiem izšķīra Eiropas likteni. Tikai dažas dienas pēc Pirmās Francijas impērijas uzvaras pār prūšu spēkiem Napoleons Bonaparts savu karaspēku veda pretim nākamajai uzvarai, taču cieta liktenīgu sakāvi. Pēc tās uz gandrīz simts gadiem Eiropā iestājās relatīvs miers, kura laikā strauji auga labklājība, popularitāti guva demokrātijas idejas un norisinājās tehnoloģiskā attīstība.
Napoleons jau reiz bija izveidojis impēriju un cietis sakāvi leģendārajā 1812. gada karagājienā uz Krieviju, pēc kura nespēja vairs pilnībā atgūties un pat ar jauniem spēkiem gadu vēlāk cieta sagrāvi tā saucamajā Leipcigas kaujā, kurā piedalījās aptuveni 600 000 karavīru.
Pēc tās viņš nepilnu gadu bija spiests dzīvot trimdā uz Elbas salas Vidusjūrā. Pateicoties saviem atbalstītājiem viņš no tās izbēga un ar jauniem spēkiem atgriezās Francijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
