Bosnijas serbi lūgs Krieviju izmantot veto tiesības pret ANO Srebrenicas rezolūciju  (5)

"Es noteikti pieprasīšu [Krievijai izmantot savas veto tiesības] un paskaidrošu, ka tas mums [etniskajiem serbiem] ir svarīgs jautājums," pirms došanās uz Starptautisko Ekonomikas forumu Sanktpēterburgā Dodiks paziņoja Bosnijas serbu televīzijai.

Lielbritānija informējusi, ka tā gatavo ANO Drošības padomes rezolūciju, lai jūlijā atzīmētu Srebrenicas masu slaktiņa gadadienu un atgādinātu ANO nespēju novērst genocīdu.

Etnisko serbu spēki 1995.gada jūlijā ANO aizsargātajā anklāvā Srebrenicā noslepkavoja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tā bija lielākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un to par genocīdu atzinušas divas starptautiskās tiesas.

"Precīzais saturs vēl tiek apspriests ar partneriem, bet mēs sagaidām, ka tas pieminēs Srebrenicas genocīda upurus un tos, kas karā cieta visās pusēs," 9.jūnijā sacīja Lielbritānijas misijas pārstāvis.

Lielbritānija cer, ka pasākums veicinās tālāku ceļu uz samierināšanos.

Plānots, ka rezolūcijas projekts tiks nodots balsošanai jūlija pirmajā nedēļā. Bosnijā 11.jūlijā plānoti piemiņas pasākumi Srebrenicas memoriālā.

Krievija līdz ar Lielbritāniju, ASV, Franciju un Ķīnu ir viena no pieciem pastāvīgajiem ANO drošības padomes locekļiem.

Bosnijas serbi atsakās atzīt, ka masu slepkavība bija genocīds. "Tiek darīts viss, lai veicinātu nepatiesību, apgalvojot, ka tur bija genocīds, un ignorējot serbu upurus," sacīja Dodiks.

Viņš norādīja, ka 1992.-1995.gada kara laikā Srebrenicas reģionā tika nogalināti 3500 serbi.

Dodiks apgalvoja, ka viņš pieņemtu rezolūciju, kurā būtu teikts, ka Srebrenica bija vieta, kur notika genocīds pret serbiem un musulmaņiem.

Bosnijas karā, kurā cīnījās horvāti, musulmaņi un serbi, gāja bojā apmēram 100 000 cilvēku.

Srebrenica atrodas pašreizējās Bosnijas Serbu republikas teritorijā.