Krievijas vēstnieks Zviedrijā laikrakstam "Dagens Nyheter" paziņojis, ka Zviedrija var gaidīt militārus pretpasākumus, ja tā pievienosies NATO.
Saskaņā ar pagājušajā mēnesī veiktu aptauju gandrīz katrs trešais zviedrs patlaban uzskata, ka valstij būtu jāpievienojas NATO. Tas ir vairāk nekā 29% 2013. gadā un 17% 2012. gadā.
Sabiedrības viedokļa maiņa lielā mērā saistīta ar augošām bailēm no Krievijas agresijas. Zviedrijas drošības dienests "Säpo" nesen atzina, ka valsts lielākais apdraudējums izlūkošanas jomā 2014. gadā nācis no Krievijas.
"Es domāju, ka gan Krievijas radītā apdraudējuma izjūta, gan diskusijas par bruņoto spēku nespēju veikt savus uzdevumus liek zviedriem vairāk atbalstīt Zviedrijas dalību NATO," Zviedrijas radio sacīja Gēteborgas Universitātes politikas zinātnes profesors Ulfs Bjerelds.
Ceturtdien Krievijas vēstnieks Zviedrijā Viktors Tatarincevs intervijā laikrakstam "Dagens Nyheter" pārmeta Zviedrijas medijiem "agresīvu propagandas kampaņu".
"Krievija bieži tiek aprakstīta kā uzbrucējs, kas domā tikai par karošanu un citu apdraudēšanu. Bet es varu garantēt, ka Zviedrija, kas nav nevienā aliansē, nav Krievijas varasiestāžu militārajos plānos. Zviedrija nav mūsu bruņoto spēku mērķis," sacīja Tatarincevs.
Tomēr viņš uzsvēra - ja Zviedrija atteiksies no savas neitralitātes un pievienosies Rietumu militārajai aliansei, Krievija veiks "pretpasākumus".
"Es nedomāju, ka tas būs aktuāli tuvākajā nākotnē, lai arī bijušas pārmaiņas sabiedrības viedoklī. Bet, ja tas notiks, būs pretpasākumi. [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins uzsvēra, ka būs sekas, ka Krievijai būs jāķeras pie militāra rakstura atbildes un jāpārorientē mūsu spēki un raķetes. Valstij, kas pievienojas NATO, jāapzinās riski, kurus tā uzņemas," Tatarincevs klāstīja laikrakstam.
Zviedrijas attiecības ar Krieviju, kopš tā palielinājusi militāro klātbūtni Baltijas jūrā, bijušas saspringtas.
Pērn septembrī divi Krievijas bumbvedēji "SU-24" ielidoja Zviedrijas gaisa telpā. Kādreizējais ārlietu ministrs Karls Biltss to nosauca par "visnopietnāko Krievijas gaisa incidentu" desmit gadu laikā.
Nākamajā mēnesī Zviedrijas ūdeņos tika redzēta ārvalstu zemūdene. Zviedrijas armija gan nespēja noteikt, no kurienes tā nākusi.
"Es domāju, ka Baltijas reģionā un Baltijas jūrā ir jauna drošības situācija," dienā, kad tika pamanīta zemūdene, "The Local" sacīja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Viņš arī paziņoja, ka valsts jūras spēki uzlabo savu kuģu floti, lai varētu uzlabot nelūgtu zemūdeņu meklēšanu Zviedrijas ūdeņos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
