Ilggadējais Krievijas medija "Komersant" redaktors un bijušais raidījuma "Vremja" vadītājs Andrejs Vasiļevs intervijā "Delfi" stāsta, kāpēc pametis Krieviju, kāda ir Putina motivācija, par "latgale naša" iespējamo scenāriju un to, kāpēc nav iespējas pagriezties atpakaļ.
Ilgus gadus Vasiļevs vadīja Krievijas ietekmīgāko mediju "Komersant" un ar viņa viedokli rēķinājās gan Kremlī, gan oligarhu aprindās. Tomēr 2011. gadā viņš mediju biznesu atstāja, lai uzsāktu projektu "Graždaņin Poet" ("Pilsonis dzejnieks"), kurā ar dzejas un aktieru palīdzību ar ironiju izspēlēja Krievijas, galvenokārt prezidenta Vladimira Putina un premjera Dmitrija Medvedeva ikdienu.
Ar koncertu sēriju, kurā iekļautas šīs etīdes, Vasiļevs ar komandu apceļoja Krieviju, kā arī bieži viesojās ASV un Eiropā, tostarp Jūrmalā, kur viņš pirms astoņiem gadiem iegādājās dzīvokli. Tomēr šobrīd viņš, kā arī viņa mamma gaida Izraēlas pilsonību, lai Krievijā vairs tik drīz neatgrieztos.
Savulaik, kad Putins nācis pie varas, viņš vēl kā prezidenta vietas izpildītājs ticies ar dažādu mediju redaktoriem. Vasiļevs stāsta, ka tolaik Putins solījis, ka "būs kapitāla pārdale, privatizācijas pārskatīšana". "Patiesībā šīs lietas viņam ieteica Berezovskis, bet es to tikai vēlāk uzzināju. Pēc kāda laika Putins VDK jubilejas runā pajokoja, ka "uzdevums iegūt varu ir izpildīts". Tagad mēs redzam, ka tas nebija nekāds humors."
Bijušais "Komersant" redaktors arī skaidro, ka Krievijas vadītājs centīsies palikt pie varas, cik vien ilgi tas būs iespējams, jo citādi viņu sagaida Hāgas tribunāls. "Filmā "Krima. Ceļš uz dzimteni" Putins pats izstāsta, kā viņš vadīja bruņoto operāciju ar kodolgalviņām gatavībā. Lūk arī tev Hāgas tribunāls - neko pat nevajag pierādīt, sirdsšķīsta atzīšanās."
Vasiļevs atminas, ka visu valdīšanas laiku Putina pozīcija nemaz tik stabila nav bijusi, tostarp Medvedevam, kurš 2011. gadā ieņēma prezidenta amatu, pasliktinājušās ar viņu attiecības.
"Atbilstoši Konstitūcijai, varēja [atlaist]. Ja vien viņam būtu bijušas olas... Bija vairāki mēneši, kad Putina pozīcija ievērojami sašūpojās. Tajā laikā prezidents ar premjeru nekur neparādījās kopā, bet pēc gada pirms vēlēšanām abi aizbrauca makšķerēt uz Astrahaņu un atgriezās kā draugi. Medvedeva otrais termiņš bija ārpus jautājuma."
Jautāts, vai Krievija varētu pakļaut arī Baltijas valstis, Vasiļevs intervijā norāda, ka teorētiski tas varētu notikt, jo arī Krimas paņemšana agrāk šķita neiespējama.
"Viņi pateiks: ""latgalija naša" - tur mūsu bērziņi un apsītes"," iespējamā scenārija vienkāršību apraksta bijušais "Komersant" vadītājs. Vienlaikus gan viņš uzskata, ka Putinam arī mājās pašlaik netrūkst rūpju.
Arī Krimas pārņemšanas skaidrojums viņaprāt ir absurds. "Krimu atdeva Ukrainai padomju vara vēl pirms mīļotā Putina, un tad bija vienalga - viena valsts. Kad PSRS izjuka, Ukraiņi dabūja Krimu par atteikšanos no atomieročiem. Viss kārtībā. Kas vēl ir jāpārskata? Piekrīti samaksāt, noīrē, kā briti Honkongu, ja tev to Krimu tā vajag. Cita lieta, ka patiesībā tā nav vajadzīga nevienam."
Savukārt šobrīd varu Putina vietā pārņemt varētu tikai "atsaldētie". "Tagad ir idealizēts, ka pie cara tētiņa bija laba dzīve. Faktiski, Cariskajā Krievijā viss bija nolaists - uzblīduši ministri, korumpēti ģenerāļi, paralizēta valsts, kas ikvienam ir noriebusies. Visi gaidīja svaigu vēsmu, bet atnāca bandīti-paranoiķi," viņš norāda.
"Tagad ir tas pats. Es esmu pārliecināts, ka, ja kāds nāk - tad tikai atsaldētie! Pat normāla nosacīta opozīcija ir nogriezta. [Aleksejs] Navaļnijs nevar ne pa telefonu parunāt, ne internetā ieiet."
Jautāts, no kurienes viņa minētie "atsaldeņi" var parādīties, Vasiļevs norāda: "No Luhanskas atgriežas kā varoņi!" "Viņi ir pilnībā nekontrolējami un pieraduši visas problēmas atrisināt ar ložmetējiem. Pilnīgi pērtiķcilvēki! Un tad visi atcerēsies, cik labi bija Vladimira Vladimiroviča laikos."
Krieviju pametušais mediju pārstāvis norāda, ka šobrīd Krieviju vieno vienīgi cīņa pret ārējo ienaidnieku. Viņš skaidro, ka tieši ārējo ienaidnieku dēļ Krievija reiz spējā izveidoties. "Pirms divdesmit gadiem bija vēsturiska iespēja aiziet pa civilizētu ceļu, bet nē. Tāpēc ir laiks beigt šo projektu."
Savu aizbraukšanu no Krievijas viņš apsvēris jau sen, jo iekšā jutis tādu kā sāpi, turklāt vienmēr bijusi sajūta, ka tur viss ir nolietojies.
"Tas neesmu es, kam vajag mīlēt savu valsti, bet valstij jāiegūst sava nodokļus maksājošā pilsoņa cieņa. Mums ir tikai viens lepnums, ka esam uzvarējuši karā pirms 70 gadiem. Tas nekas, ka Eiropa atkopās 15 gadu laikā, bet mums joprojām ir nabadzība un iznīcība. Kurš uzvarēja?"
Pilnu intervijas tekstu krievu valodā iespējams lasīt šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
