Maskavas militārais trumpis – Kaļiņingrada  (393)

Maskava Kaļiņingradā izvieto "tūkstošiem karavīru, tai skaitā mehanizētās un jūrās kājnieku brigādes, militāros lidaparātus, modernas tālas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un simtiem bruņotās tehnikas vienību", ar nosacījumu par saglabātu anonimitāti medijam atklāja kāda NATO amatpersona.

Militārā aktivitāte teritorijā, kas robežojas ar Eiropas Savienības (ES) valstīm Poliju un Lietuvu, ir satraukusi Varšavu un Viļņu. Daļēji pateicoties arī šīm bažām, NATO šomēnes rīko militāros manevrus Polijā un Baltijā, apliecinot gatavību aizsargāt reģionu. Savukārt Vašingtonā tiekot apsvērti plāni par smagās militārās tehnikas izvietošanu Krievijas robežu tuvumā.

Baltijas jūras krastā esošajai Kaļiņingradai, kas kādreiz bija Austrumprūsija, jau sen ir bijusi stratēģiska vērtība, atzīmē "Radio Brīvā Eiropa".

Militārais priekšpostenis

1945. gadā no Vācijas anektētā Kaļiņingrada padomju laikā bija slēgta militārā zona, kurā varēja iekļūt tikai ar īpašām atļaujām. Tagad te ir mājvieta Krievijas Baltijas flotei, kā arī Čerņahovskas un Donskas aviobāzēm.

Rietumu un Krievijas attiecībām uzkarstot, Maskava Kaļiņingradu uzskata par "acīmredzamu vietu", kur izvietot vairāk militārā ekipējuma, skaidro Krievijas militārais eksperts no "CNA Corporation" domnīcas Virdžīnijā Dmitrijs Gorenburgs.

Kaļiņingrada kalpo arī kā ticamākais sākuma punkts daudzajiem Krievijas militārās aktivitātes gadījumiem Baltijas gaisa telpā un jūrā, papildina Gorenburgs.

"No Kaļiņingradas atliek tikai izbraukt un tu esi klāt; te ir Zviedrija, Polija, Vācija nav tālu. Tas ir gandrīz kā izveidot priekšējo operāciju bāzi, nepametot savas valsts teritoriju, " stāsta eksperts.

Baltijas flotes pieaugošā loma kontrastē ar daudz miermīlīgāku tās pagātni. "Te ir visas galvenās kuģubūvētavas. Tā ir vieta, kur viņi izmēģināja daudz jauno kuģu. Tās galvenais uzdevums pirms krīzes galvenokārt bija saistīts ar krasta aizsardzības uzdevumiem. Baltijas jūrā vēl pavisam nesen patiešām nebija daudz militāro aktivitāšu," skaidro Gorenburgs.

Lielākās bažas Rietumiem sagādā jautājums, vai Maskava Kaļiņingradā ir uz palikšanu izvietojusi "Iskander" raķetes. Tās var aprīkot gan ar kodolgalviņām, gan konvencionālajām. Raķešu darbības attālums ir 400 kilometri, tas nozīmē, ka apdraudētas ir daudzas Eiropas pilsētas, tai skaitā Berlīne un Varšava.

Maskava jau pagātnē ir draudējusi ar "Iskander" raķešu izvietošanu Kaļiņingradā. 2008. gadā Kremlis paziņoja, ka izvietos te "Iskander", ja ASV Polijā un Čehijā būvēs pretraķešu aizsardzības vairoga elementus. 2009. gadā ASV prezidents Baraks Obama no šiem plāniem atteicās.

"Iskander" raķetes vismaz īslaicīgi Kaļiņingradā tikušas izvietotas 2014. gada decembrī un 2015. gada martā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins reģionā sarīkoja iepriekš neizsludinātas militārās mācības. Decembra manevros piedalījās aptuveni 9000 karavīru un 55 kuģi.

Potenciālie draudi, ko rada "Iskander" raķetes, ir pamudinājuši Varšavu izlemt par savas pretgaisa aizsardzības sistēmas uzlabošanu.

"Nesen mēs pabeidzām jaunu pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkuma procedūru un izvēlējāmies "Patriot" sistēmu," stāsta Varšavas Kazimira Pulaski fonda pētnieks Pāvels Fišers. "Mēs domājam, ka mūsu spējas tiks palielinātas nākamo pāris gadu laikā," viņš papildina.

Martā Polija paziņoja, ka vēlas iegūt "Tomahawk" raķetes zemūdenēm, kuras grasās iepirkt līdz 2030. gadam.

Bailes no provokācijām

Lietuvā, caur kuru iet dzelzceļa līnija starp Krieviju un Kaļiņingradu, pastāv bažas par Kremļa sarīkotām provokācijām, uzskata Lietuvas bijušais premjers Andrjus Kubiļus.

"Mēs baidāmies par jebkāda veida iespējamām provokācijām uz tranzīta ceļiem, gan dzelzceļa vai gāzes cauruļvada, gan elektrības tranzīta ceļiem. Tās var tikt organizētas, lai iegūtu ieganstu Maskavai sākt no Krievijas puses kādas agresīvas darbības," skaidro Kubiļus.

Maijā Lietuva, Latvija un Igaunija paziņoja, ka, lai pretotos pieaugošajai Krievijas militārajai aktivitātei, vēlas pastāvīgu NATO klātbūtni uz savas zemes. Visās šajās valstīs ir krievvalodīgo minoritāte un pastāv bažas, ka Kremlis to varētu izmantot spriedzes radīšanai, norāda "Radio Brīvā Eiropa".

Laikraksts "New York Times" pagājušajā nedēļā ziņoja, ka Vašingtona plānojot Austrumeiropas un Baltijas valstīs izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu 5000 karavīru vajadzībām.

Tikmēr Krievija savas darbības pamato, attēlojot Rietumus kā agresoru un norādot uz NATO paplašināšanos uz bijušajām PSRS satelītvalstīm, un bruņojuma izvietošanu tuvu Krievijas robežām.

Izskanot runām par iespējamo ASV bruņojuma izvietošanu Austrumeiropā, Krievija draudēja uz to reaģēt. "Krievijai nebūs citas iespējas, kā vien pastiprināt savus spēkus rietumu flangā", 15. jūnijā paziņoja Krievijas ģenerālis Jurijs Jakubovs, nepaskaidrojot, vai ar to domā arī Kaļiņingradu.

Parādot, ka tie nav tukši draudi, nākamajā dienā Putins nāca klajā ar paziņojumu, ka Krievijas kodolarsenāls šogad tiks papildināts ar 40 jaunām raķetēm.