"Vakar Doņeckā bija iedzīvotāju mītiņš, kuri pieprasīja pārtraukt karu un neizmantot Donbasa iedzīvotājus kā dzīvo vairogu," preses brīfingā Kijevā pavēstīja Lisenko.
Viņš piebilda, ka arī pašu kaujinieku rindās pastiprinās nesaskaņas. "Doņeckas daudzdzīvokļu namu kāpņu telpās sākušas parādīties lapiņas, kurās negatīvi izsakās par tā saukto DTR ("Doņeckas tautas republika") un bandu vadoņiem, kuras parakstījis bandītu grupējums "Donas diženais karaspēks"," sacīja Lisenko.
Pēc Linseko teiktā, reaģējot uz to, kaujinieki pastiprina represijas pret Donbasa iedzīvotājiem. Viņi apstaigā mierīgo iedzīvotāju mājas, draudot ar izrēķināšanos par piedalīšanos protestos. "Tāpat nelikumīgo bruņoto grupējumu locekļi veic darbu vietējos taksometru dienestos, lai viņi informētu par tā dēvētājiem DTR ienaidniekiem," sacīja Lisenko.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
ES pirmdien plāno oficiāli vēl par sešiem mēnešiem - līdz 2016.gada janvārim - pagarināt sankcijas, kas piemērotas Krievijai par tās agresiju pret Ukrainu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
