ASV un to NATO sabiedrotie uzskata, ka spriedze attiecībās ar Krieviju saglabāsies ilgu laiku, žurnālistiem atzina ASV aizsardzības ministrs Eštons Kārters.
Krievijas politiskais kurss var palikt nemainīgs kā Krievijas prezidenta Vladimira Putina varas gados, tā arī pēc tam, tāpēc NATO ir jāpieturas pie stingras un līdzsvarotas pieejas attiecībām ar Krieviju, tiekoties ar žurnālistiem Eiropas vizītes sākumā, norādīja ministrs.
Atbildot uz jautājumu, vai Putins varētu mainīt savu politiku, Kārters atzina, ka uz to cer, tomēr nevar būt par to pārliecināts.
Krievija cenšas atjaunot ārpolitiskās ietekmes zonas, kā tas bija padomju laikos, pirmdien Berlīnē sacīja Kārters, uzsverot, ka ASV un to sabiedrotie neļaus Kremlim aizsviest tos atpakaļ pagātnē.
NATO sabiedrotie ir gatavi uzlabot attiecības ar Maskavu, bet lēmums šajā jautājumā ir jāpieņem tieši Kremlim, norādīja ministrs.
"Mēs netiecamies pēc aukstā kara ar Krieviju, nerunājot nemaz par karsto. Mēs netiecamies padarīt Krieviju par savu ienaidnieku. Tomēr nevajag šaubīties – mēs esam gatavi aizstāvēt mūsu sabiedrotos un starptautiskās tiesības," uzsvēra Pentagona šefs.
Kārters šonedēļ apmeklē Vāciju, Igauniju un Beļģiju, kur cita starpā runās par Krievijas radītajiem izaicinājumiem, jau iepriekš informēja Pentagons.
13.jūnijā laikraksts "The New York Times", atsaucoties uz ASV un to sabiedroto amatpersonu teikto, vēstīja, ka Pentagons vairākās Baltijas un Austrumeiropas valstīs plāno izvietot tankus, kājnieku kaujas mašīnas un citu smago bruņojumu, kā arī līdz 5000 karavīru, šādi cenšoties atturēt Krieviju no tālākas agresijas Eiropā.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
