NATO šonedēļ apstiprinās plānus, kas paredz vairāk nekā divkārt palielināt tās ātrās reaģēšanas spēkus, pirmdien paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"NATO valstu aizsardzības ministri pieņems lēmumu tālāk palielināt NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NRF) stiprumu un skaitlisko lielumu līdz 30 000 - 40 000 karavīru, kas vairāk nekā divkārt pārsniedz to pašreizējo lielumu," sacīja Stoltenbergs pirms sanāksmes, kas paredzēta trešdien un ceturtdien Briselē.
NATO Prāgas samitā 2002.gada 22.novembrī dalībvalstis pieņēma lēmumu izveidot NRF ar apmēram 13 tūkstošiem karavīru, kas spētu nokļūt krīžu vietās daudz ātrāk nekā alianses galvenie spēki.
Ukrainas krīze un Krievijas iejaukšanās, atbalstot prokrieviskos separātistus, parādīja, ka NRF var nebūt spējīgi pietiekami ātri rīkoties ievērojami mainītā drošības vidē, sacīja Stoltenbergs.
Ņemot to vērā, NATO septembrī izveidoja NRF triecienvienību ar apmēram 5000 karavīriem, kuru varētu dislocēt krīzes vietā dažu dienu, nevis mēnešu laikā.
Stoltenbergs sacīja, ka alianse panāk stabilu progresu, pastiprinot Sevišķi ātrās reaģēšanas vienību (VHRJTF) ar resursiem.
Viņš arī teica, ka NATO "paātrinās mūsu lēmumu pieņemšanas procesu", lai atbildētu uz jaunajiem izaicinājumiem, tostarp izveidos jaunu loģistikas štāba vienību NATO pavēlniecības struktūrā.
Tā rezultātā NATO spēku virspavēlniekam būs "vairāk atbildības par dislocēšanu", lai alianse varētu ātrāk reaģēt, tomēr politiskā kontrole pār armiju tiks saglabāta.
"Tie ir svarīgi lēmumi, daļa no NATO pielāgošanās jaunai drošības videi," sacīja Stoltenbergs. Viņš piebilda, ka NATO dalībvalstīm arī jāpilda septembra samitā pieņemtās saistības palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2,0% no ikgadējā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
