Nevajadzētu pārvērtēt Eiropas Savienības (ES) Krievijai noteikto sankciju ekonomisko efektu, taču to pagarināšana ir kā signāls, ka nepieciešams panākt progresu Minskas otrās vienošanās nosacījumu izpildē, sacīja politologs, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Viņš gan arī norādīja, ka sankcijas nav vērtējamas kā izšķirošs instruments, lai panāktu Krievijas gatavību īstenot iepriekš panāktās apņemšanās, bet drīzāk kā ekonomiski diplomātisks pasākums ar mērķi dot Krievijai atbilstošu signālu par vajadzīgo rīcību. Skudra skaidroja, ka sankcijas ir ierobežotas, jo skar apmēram 150 personas un 37 institūcijas.
Ņemot vērā, ka ES lēmums ir par esošu sankciju pagarināšanu, politologs norāda, ka no Krievijas puses būtu nesaprātīgi noteikt jaunas sankcijas. Līdz ar sankciju pagarināšanu tiek saglabāts "status quo" jeb situācija paliek bez izmaiņām.
Vaicāts, vai būs nepieciešama sankciju pagarināšana arī pēc 2016.gada janvāra, politologs atbildēja, ka nesteigtos ar šāda veida prognozēm. Viņš skaidroja, ka tas lielā mērā būs atkarīgs no Krievijas un separātistu rīcības. Militārie eksperti izteikuši prognozes, ka, ja Krievija ar separātistiem plāno īstenot kādu militāru avantūru, tad tam būtu jānotiek vasarā, piebilda Skudra, norādot, ka tas var arī nenotikt.
Politologs atzīmēja, ka oficiālais lēmums par sankciju pagarināšanu vēl jāgaida šonedēļ gaidāmajā ES apspriedē.
Kā ziņots, ES vēl uz pusgadu pagarinājusi Krievijai noteiktās sankcijas, pirmdien tviterī paziņoja ES oficiālā pārstāve Sjūzana Kīfere.
"ES pagarinājusi ekonomiskās sankcijas pret Krieviju līdz 2016.gada 31.janvārim, ar mērķi pabeigt Minskas līgumu īstenošanu," teikts amatpersonas tvītā.
Vēl pirms ES ārlietu ministru sanāksmes Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds apliecināja, ka Krievijai noteiktās sankcijas paliks spēkā, kamēr Maskava nebūs izpildījusi Minskas vienošanās prasības par Ausrumukrainas konflikta izbeigšanu.
"Šodien mēs oficiāli pagarināsim sankcijas attiecībā uz Krieviju līdz brīdim, kad tā būs izpildījusi savas saistības Minskas līgumu ietvaros," sacīja mistrs. "Vēl seši sankciju mēneši."
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Petro Porošenko ar Vācijas un Francijas atbalstu februārī Minskā parakstīja vienošanos par pamieru Austrumukrainā, tomēr sporādiskas sadursmes joprojām turpinās.
Minskas vienošanās ir spēkā līdz šī gada beigām. Tas nozīmē, ka, pagarinot sankcijas līdz 2016.gada janvārim, ES būs mēnesis laika, lai pēc Minskas vienošanās termiņa beigām izvērtētu situāciju Austrumukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
