Pieaugot bažām par Krievijas militāro atdzimšanu, Zviedrija pastiprina savu armiju un paplašina militārās mācības, piektdien paziņojis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
"Tas ir vispārzināms fakts, ka Krievija īsteno lielākas, daudz sarežģītākas un dažos gadījumos daudz provokatīvākas un izaicinošākas mācības. Mēs sekojam šai attīstībai un tagad stiprinām savas militārās spējas un starptautisko sadarbību," laikrakstam "Dagens Nyheter" sacīja Hultkvists.
Zviedrija, kas nav NATO dalībvalsts, vairāk iesaistīsies kopīgās militārās mācībās ar aliansi, tostarp manevros Zviedrijas teritorijā.
Zviedru karavīri piedalīsies plaša mēroga NATO mācībās septembrī Spānijā un 2018.gadā Norvēģijā.
Zviedrija piedalījās arī starptautiskajās NATO un partnervalstu mācībās "Baltops".
"Mums vajag turēt līdzi jaunajai realitātei," sacīja Hultkvists, piebilstot, ka parlaments atbalsta ASV militāro klātbūtni Eiropā, jo tā ir daļa no līdzsvara.
Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) ceturtdien publiskotajā ziņojumā secināts, ka Eiropas jaunā frontes līnija ir Ziemeļvalstis, Baltijas valstis un Polija, kuras satrauc Krievija, kas pārskata vēsturi un strauji bruņojas.
CEPA ziņojumā teikts, ka Krievija martā sarīkojusi mācības ar 33 000 karavīru piedalīšanos, kurās izspēlēts iebrukums Gotlandē un citos mērķos.
Zviedrijas aizsardzības eksperti lielākoties ir noraidījuši iebrukuma draudus, interpretējot šos manevrus kā Maskavas pozu sava spēka izrādīšanai.
Kopš Aukstā kara beigām Zviedrijas aizsardzības budžets ir ievērojami samazināts, armijai mazāk uzmanības pievēršot teritoriālajai aizsardzībai un vairāk dalībai starptautiskās miera uzturēšanas misijās.
Tomēr 16.jūnijā Aizsardzības ministrija iesniedza parlamentā ierosinājumu pastiprināt valsts aizsardzību, lai "sagatavotu Zviedriju karam".
Zviedrija aprīlī paziņoja, ka plāno palielināt aizsardzības tēriņus par 10,2 miljardiem kronu (1,09 miljardiem eiro) laika posmā no 2016.gada līdz 2020.gadam. Līdzekļi galvenokārt tiks atvēlēti kuģu modernizēšanai, lai tie spētu izsekot un pārtvert zemūdenes.
Pagājušā gada oktobrī zviedri nedēļu meklēja aizdomīgu peldlīdzekli, kas varēja būt Krievijas zemūdene.
Zviedrijas armijas nespēja atrast aizdomīgo objektu lika bažīties par valsts spēju aizstāvēties pēc gadiem ilgas aizsardzības budžeta samazināšanas.
Vairāki gadījumi, kad Krievijas lidmašīnas pagājušajā gadā pārkāpa Zviedrijas gaisa telpu, arī raisījuši satraukumu.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka zviedri joprojām ir noskaņoti pret valsts iestāšanos NATO, tomēr pēdējā laikā atbalstītāju skaits ir pieaudzis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!