Igaunijai būtu jāuzņem 150 līdz 200 bēgļu un tā to varētu atļauties, pirmdien nacionālajam radio "Vikerraadio" paziņoja Igaunijas premjerministrs Tāvi Reivass.
Kopš Itālija, Grieķija un Ungārija, kuras visvairāk cietušas no bēgļu pieplūduma, izslēgtas no valstu saraksta, kurām jāsadala bēgļi, iebraucēju skaits, kuru būtu jāuzņem Igaunijai atbilstoši tās iedzīvotāju skaita pieaugumam, būtu 150 līdz 200, norādīja premjers.
"Cilvēku skaits, kas katru gadu pārceļas uz Igauniju, ir 7000, no tiem 3000 nāk no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES). Daudziem no viņiem vajag palīdzību, lai atrastu darbu," skaidroja Reivass.
"100 cilvēkiem papildus tam nevajadzētu mūsu sabiedrībā izraisīt rasisma fenomenu. Viņi nāk no ļoti sarežģītas sociālās vides - no kara, viņu radinieki ir nogalināti, vai viņiem draud represijas. Tā ir palīdzība cilvēkiem ļoti nopietnā situācijā," uzsvēra Reivass.
Igaunijas premjers atspēkoja apgalvojumus, ka šie cilvēki saņems īpašu sociālo atbalstu un ka viņi dzīvos Igaunijā uz valsts rēķina.
"Visiem šiem cilvēkiem jāsāk strādāt, mēs negribam, lai viņi dzīvo, izmantojot sociālos pabalstus. Mēs esam pārliecināti, ka šo skaitu mēs varam atļauties, mēs arī varam integrēt viņus savā sabiedrībā, un tas neradīs mums jaunas problēmas," sacīja Reivass.
"Viņiem palīdzēs iemācīties igauņu valodu, cik ātri vien iespējams, un tad viņi varēs atrast arī darbu," skaidroja premjers.
Reivass izteica cerību, ka obligātās bēgļu kvotas Eiropā vairs netiks apspriestas un ka turpmāk bēgļu jautājums tiks risināts pēc brīvprātības un solidaritātes principa.
"Par laimi, tagad mēs dodamies virzienā, kur cilvēki saprot, ka Igaunijā neieplūdīs milzīgs bēgļu vilnis, ieradīsies tikpat, cik katru gadu," uzskata Reivass.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
