Igaunijā spēkā esošie likumi un soda sistēma nedarbojas dzērājšoferu apkarošanā, tāpēc nepieciešamas jaunas metodes, lai izskaustu sēšanos pie stūres alkohola reibumā, paziņojusi Igaunijas Tieslietu ministrija.
Soda sistēmas un likumpārkāpēju uzvedības izvērtējums liecina, ka pašreizējā soda sistēma dzērājšoferus neattur no atkārtotiem pārkāpumiem.
Pašlaik spēkā esošā sistēma ir orientēta uz tūlītēju sodu, kas izrādījusies neefektīva kārtība, tāpēc vajadzētu mainīt šo politiku, orientējoties uz sabiedrības izglītošanu un attieksmes veidošanu pret sēšanos pie stūres dzērumā.
"Dzērājšoferu skaits ir tik liels, ka viņu lietu kārtošana policijai, prokuratūrai un tiesai ir kļuvusi par ikdienu. Pētījums liecina, ka dzērājšoferi ir neviendabīga grupa, kurā nākotnē labāk vajadzētu izdalīt visproblemātiskākos vadītājus un mainīt sodu sistēmu, lai novērstu atkārtotus pārkāpumus," sacīja tieslietu ministrs Urmass Reinsalu.
Katru gadu Igaunijā alkohola vai narkotisko vielu reibumā tiek aizturēti vairāk nekā 6000 autovadītāji. Dienā notverto dzērājšoferu skaits sniedzas no desmit līdz 30.
No pērn reibumā aizturētajiem autovadītājiem 37% bija smagā reibumā, par ko paredzēts administratīvais sods, un 61% vieglā reibumā, par ko likuma priekšā paredzēts naudas sods. 2% no aizturētajiem bija narkotisko vielu reibumā.
"Šis pētījums parāda, ka bargi sodi nekādi nerisina dzērājšoferu problēmu un nenovērš jaunus pārkāpumus. Lielāki naudas sodi vai cietumsodi diemžēl nav efektīvi, lai novērstu šo vadītāju atkārtotus likumpārkāpumus," sacīja Reinsalu.
Pētījuma autori iesaka soda mērus piemērot pārkāpuma smagumam, kā arī koncentrēties uz individuāliem dzērājšoferiem, izvērtējot viņu riskus un vajadzības, lai novērstu atkārtus pārkāpumus.
Tāpat pētījuma autori norāda uz nepieciešamību pēc valsts mēroga alkohola ārstēšanas sistēmas, kas būtu saistīta ar tieslietu sistēmu.
Pēc aizvadītajā mēnesī notikušiem vairākiem traģiskiem satiksmes negadījumiem, kurus izraisīja dzērājšoferi, Igaunijas parlamentā izstrādāts likumprojekts, kas dzērājšoferiem liek nozīmēt psihologa ekspertīzi.
"Tas nav maģisks risinājums, bet vairākās Eiropas nācijās ir secināts, ka atkārtotu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaits divas, trīs reizes zemāks ir tajās valstīs, kur likumpārkāpējiem tiek nozīmēts atkārtots apmācību kurss," skaidroja ekonomikas ministrs Kristens Mihals.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
