Lielais Ķīnas mūris ir nenovērtējams kultūras piemineklis, kuru atstājušas vairākas Ķīnas teritorijā pastāvējušās impērijas, lai aizsargātos no ārējiem ienaidniekiem.
Par spīti tā izmēram un atpazīstamībai, tā garums ir no nepilniem 9000 kilometriem līdz gandrīz 9700 kilometriem. Dažkārt aprēķinos, kuros mūrim tiek pieskaitīti arī dabīgie šķēršļi, piemēram, upes, ezeri un kalnu kores, kuras savulaik patiesi stratēģiski skaitītas kā aizsargsienas daļas, tā garums tiek rēķināts pat 24 000 kilometri.
Dažādu rēķinātāju uzrādītās mūra garumu atšķirības skaidrojamas arī ar vairākiem iztrūkstošiem un kopš 3. gadsimta pirms mūsu ēras, kad tik uzsākta tā celtniecība, burtiski pazudušiem posmiem.
Laikraksts "Beijing Times" nupat publicējis ziņojumu, kurš apkopojis informāciju par aptuveni 6500 kilometru garu Mingu dinastijas laikā (no 1368. gada līdz 1644. gadam) būvētu mūra posmu. Tajā, atsaucoties Lielā Ķīnas mūra biedrības pērn veikto apskatu, atklāts, ka aptuveni 1900 kilometru no tā ir jau zuduši.
"Lai gan vairākas sienas (mūris sastāv no daudzām savstarpēji arī nesaistītām sienām) ir būvētas no ķieģeļiem un akmeņiem, tās nespēj izturēt nebeidzamo vēja un lietus ietekmi," norāda biedrības viceprezidents Dongs Jaohui. "Daudzi torņi ir kļuvuši īpaši vārīgi un var sagāzties parastas vasaras lietus brāzmas laikā."
Laika gaitā sienu papostījuši arī tūristi, kuri gan ierasti apmeklē tikai niecīgu mūra daļu.