'Delfi' no Ukrainas: Baltieši Ukrainā mācās, kā izvairīties no kara  (361)

Raksta autoram ir ziņas par lietuviešu instruktoriem, kas apmācījuši ukraiņu karavīrus netālu no Luganskas. Pēc neoficiālām ziņām, tie nav vienīgie Lietuvas karavīri, kas šeit pabijuši. Šī informācija ļauj noprast, ka Baltijas valstu bruņoto spēku pārstāvji dalās savās iemaņās ar ukraiņiem un arī paši mēģina iegūt tiešu informāciju no karu pieredzējušajiem Ukrainas aizstāvjiem. Jebkurā gadījumā, potenciālais pretinieks ir tas pats un labāk pazīt viņu.

Krievijas agresija Donbasā un tas, kā tai pretojušies ukraiņi, jau tagad ļauj izdarīt pietiekami daudz secinājumu. Galvenais no tiem mudina rīkoties ātri un enerģiski jau no paša konflikta izcelšanās sākuma. Tas vispirms tiek attiecināts uz laiku, kad vēl tikai neliels skaits tā saucamo zaļo cilvēciņu un viņiem palīgā devušos noziedznieku sagrāba dažādas valsts varas iestādes Donbasā. To atzīst daudzi šī reģiona pārstāvji – gan žurnālisti, gan palīdzības organizāciju pārstāvji. Piemēram, pērn Slovjanskā vietējo drošības dienesta ēku ieņēmuši vien divpadsmit bruņoti cilvēki, taču viņu uzveikšanai valdības spēki neesot nosūtīti. Arī turpinājumā tā saucamās antiteroristiskās operācijas vadītāji lielākoties rīkojušies neizprotami nepārliecinoši un lēni. Vajadzīgajā laikā un vietā nav tikušas dotas atbilstošas pavēles, kas, iespējams, ļautu gūt vairākas stratēģiskas uzvaras. Aizsardzības karš neliek pasīvi aizsargāties – ukraiņu pieredze rāda, ka šādā veidā vienīgi cieš lielāks skaits savu karavīru. Kaujas darbība savas valsts teritorijā tās aizstāvjiem sniedz vismaz vienu priekšrocību – tā ir labāka vides pārzināšana. Apvienojot to ar enerģisku un mobilu pārvietošanos, negaidītiem reidiem un pēkšņiem uzbrukumiem, iespējams gūt labus rezultātus. Kā apliecinājuši vairāki pieredzējuši ukraiņu karavīri, svarīga nozīme ir mobilām izlūku diversantu grupām. Pēc vietējo militāro apskatnieku un žurnālistu domām, liela nozīme ir iniciatīvas pārņemšanai karā.

Aktīva karadarbība ar uzbrukumiem, aktīvu aizsargāšanos, stāsta jau gandrīz gadu frontē pabijušie, ir tikai neliela daļa no kara. Pamatā tā esot gaidīšana, slēpšanās apšaudes laikā, izlūkvienību divcīņas. Dažādas nakts redzēšanas iekārtas, snaiperu šautenes ir starp biežāk nosauktajām un vajadzīgākajām ekipējuma sastāvdaļām. Kā arī citos iepriekšējos moderno laiku karos, daudz problēmu sagādājot mīnas un citi spridzekļi. Sapieru informācija liecina, ka mīnēti tiekot pat līķi, kurus aiztiekot atskan sprādziens. Savukārt spriedumi par bruņu vestēm ir pilnīgi pretēji – vieni uzskata tās par nepieciešamām, bet citi to noliedz – Krievijas armijai esot tādas snaiperu šautenes, kas caururbjot faktiski jebkuru aizsargvestes plāksni. Turklāt smaga bruņuveste traucējot pietiekami ātri pārvietoties.

Kopš karadarbības sākuma uzlabojusies medicīniskās palīdzības sniegšana ukraiņu vienībās. Vēlreiz apstiprinājusies sen zināmā patiesība, ka izšķiroša nozīme ir pēc iespējas ātrākai pirmās palīdzības sniegšanai kaujas laukā vai tā tuvumā un ātrākai ievainotā nogādāšanai hospitālī.
Arī militārajiem inženieriem un ne tikai viņiem būtu derīgi iepazīties ar atziņām, kādas iegūtas būvējot dažādas paslēptuves no šāviņiem. Piemēram, no tā, kādās un cik kārtās izveidots blindāžas griestu segums, var būt atkarīga vairāku cilvēku dzīvība.

Protams, Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu drošība ir atšķirīga no situācijas, kādā iepriekš atradās Ukraina. Tas ir viens no iemesliem, kas ļauj cerēt uz to, ka no ļaunākā scenārija izdosies izvairīties. Lai tā arī notiktu, nepieciešams nopietni un pamatīgi iepazīties ar ukraiņu pieredzi.