Raksta autoram ir ziņas par lietuviešu instruktoriem, kas apmācījuši ukraiņu karavīrus netālu no Luganskas. Pēc neoficiālām ziņām, tie nav vienīgie Lietuvas karavīri, kas šeit pabijuši. Šī informācija ļauj noprast, ka Baltijas valstu bruņoto spēku pārstāvji dalās savās iemaņās ar ukraiņiem un arī paši mēģina iegūt tiešu informāciju no karu pieredzējušajiem Ukrainas aizstāvjiem. Jebkurā gadījumā, potenciālais pretinieks ir tas pats un labāk pazīt viņu.
Krievijas agresija Donbasā un tas, kā tai pretojušies ukraiņi, jau tagad ļauj izdarīt pietiekami daudz secinājumu. Galvenais no tiem mudina rīkoties ātri un enerģiski jau no paša konflikta izcelšanās sākuma. Tas vispirms tiek attiecināts uz laiku, kad vēl tikai neliels skaits tā saucamo zaļo cilvēciņu un viņiem palīgā devušos noziedznieku sagrāba dažādas valsts varas iestādes Donbasā. To atzīst daudzi šī reģiona pārstāvji – gan žurnālisti, gan palīdzības organizāciju pārstāvji. Piemēram, pērn Slovjanskā vietējo drošības dienesta ēku ieņēmuši vien divpadsmit bruņoti cilvēki, taču viņu uzveikšanai valdības spēki neesot nosūtīti. Arī turpinājumā tā saucamās antiteroristiskās operācijas vadītāji lielākoties rīkojušies neizprotami nepārliecinoši un lēni. Vajadzīgajā laikā un vietā nav tikušas dotas atbilstošas pavēles, kas, iespējams, ļautu gūt vairākas stratēģiskas uzvaras. Aizsardzības karš neliek pasīvi aizsargāties – ukraiņu pieredze rāda, ka šādā veidā vienīgi cieš lielāks skaits savu karavīru. Kaujas darbība savas valsts teritorijā tās aizstāvjiem sniedz vismaz vienu priekšrocību – tā ir labāka vides pārzināšana. Apvienojot to ar enerģisku un mobilu pārvietošanos, negaidītiem reidiem un pēkšņiem uzbrukumiem, iespējams gūt labus rezultātus. Kā apliecinājuši vairāki pieredzējuši ukraiņu karavīri, svarīga nozīme ir mobilām izlūku diversantu grupām. Pēc vietējo militāro apskatnieku un žurnālistu domām, liela nozīme ir iniciatīvas pārņemšanai karā.