ANO Drošības padome otrdien gatavojas balsot par Lielbritānijas sagatavoto rezolūciju Srebrenicas masu slaktiņa 20.gadadienas pieminēšanai.
Etnisko serbu spēki 1995.gada jūlijā ANO aizsargātajā anklāvā Srebrenicā noslepkavoja 8000 musulmaņu vīriešu un zēnu. Tā bija lielākā masu slepkavība Eiropā kopš Otrā pasaules kara, un to par genocīdu atzinušas divas starptautiskās tiesas.
Lielbritānijas sagatavotajā rezolūcijā nosodītas Srebrenicas zvērības un aicināts visā pasaulē stiprināt pasākumus jaunu genocīdu novēršanai.
Tomēr Krievija uzskata šo rezolūcijas projektu par vienpusēju un varētu uzlikt tai veto.
Rezolūcija izpelnījusies pretrunīgus vērtējumus arī Balkānos, kur Bosnijas serbi joprojām atsakās atzīt, ka masu slepkavība bija genocīds.
Rezolūcijas projektā uzsvērts, ka Srebrenicas masu slaktiņa atzīšana par genocīdu ir priekšnoteikums izlīgumam, kā arī nosodīta genocīda noliegšana.
Bosnijas Serbu republikas prezidents Milorads Dodiks ir nodēvējis Srebrenicas genocīdu par meliem un apsūdzējis Lielbritāniju mēģinājumos uz nepatiesu deklarāciju pamata ANO reģistrēt, ka pret musulmaņiem pastrādāts genocīds.
Viņš jūnijā paziņoja, ka lūgs Krieviju izmantot savas veto tiesības, lai neļautu ANO pieņemt šo rezolūciju.
Krievijas diplomāti pirmdien atteicās komentēt gaidāmo balsojumu ANO Drošības padomē.
Krievija ir iesniegusi pati savu rezolūcijas projektu, kas esot daudz samiernieciskāks un kur tekstā masu slaktiņš nav nodēvēts par genocīdu, atklāja Krievijas vēstnieka ANO vietnieks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
