Aptuveni četrus gadus ilgušajā Sīrijas konfliktā kaimiņvalsts Izraēla ir palikusi malā, taču tā jau drīzumā varētu aktīvi iesaistīties konfliktā, ziņo portāls "Defense Update". Iemesls tam ir druzu kopiena, kura apdzīvo vairākus apgabalus Tuvajos Austrumos. Izraēlas ziemeļos un okupētajās Golānas augstienēs dzīvojošie druzi rīko nemierus, aicinot Izraēlu iesaistīties Sīrijas druzu ciematu aizsargāšanā no islāmistu kaujiniekiem.
Druzi ir arābu valodā runājošu dažādu tautu grupa, kurai raksturīga savdabīga reliģija. Tajā apvienoti gan islāma, gan kristietības elementi, kā arī vairākas panteisma (dieva identificēšana ar dabu), ezotērikas un skaitļu mistikas iezīmes. Dažādās valstīs, galvenokārt Tuvo Austrumu reģionā, dzīvo aptuveni pusotrs miljons druzu.
Vēsturiski druzi vienmēr bijuši reliģiskā minoritāte visās valstīs, kurās tie dzīvojuši. Viņi netiek uzskatīti par musulmaņiem, un bieži vien reliģisko radikāļu vidū pat tiek dēvēti par bezdievjiem.
Šī iemesla dēļ 10. gadsimtā Fatimīdu Kalifāts veica vairākas kampaņas, kuru laikā pilnībā iznīcināja mūsdienu Sīrijas ziemeļos dzīvojošos druzus. Vēlākos gadsimtos kampaņas pret reliģisko kopienu izvērsa arī mameluki un osmaņi. Gadsimtiem ilgās vajāšanas dēļ druzi mūsdienās galvenokārt dzīvo kalnu apgabalos.
Pēc relatīva miera perioda tos par bezdievjiem jeb iznīcināmiem ienaidniekiem pēdējos gados pasludinājušas arī teroristu organizācijas "Al Qaeda" un "Islāma valsts".
Lielai daļai Izraēlā dzīvojošo druzu ir radinieki arī robežas otrā pusē. Pieaugot Sīrijas dienvidos dzīvojošo druzu apdraudējumam no džihādistu puses, Izraēlas ziemeļos savukārt spēkā pieņēmušies nemieri pret Izraēlas neiesaistīšanos konfliktā.
"Defense Update" raksta, ka Sīrijas konflikts jau ir apliecinājis, ka dažādu formu ekstrēmisma pārņemtajā reģionā nav vietas neitralitātei.
Kaujas šobrīd sasniegušas aptuveni 70 000 cilvēku apdzīvoto Suveidas pilsētas pievārti Sīrijas dienvidos tuvu Jordānijas robežai. Tur beduīni - teroristiskās organizācijas "Al Nusra" atbalstītāji - veic uzbrukumus līdz šim neitrālo druzu apdzīvotajai Damas pilsētai un Šanijas ciemam.
Nemierus pastiprinājusi Izraēlas rīcība, smagi ievainotajiem sīriešiem, kā arī atsevišķiem kaujiniekiem atļaujot ārstēšanos tās slimnīcās. Druzi šo palīdzību nosoda, uzskatot, ka Izraēla palīdz ienaidniekiem.
Tāpat pagājušajā nedēļā Golānas augstienēs neapmierināts druzu pūlis uzbruka neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām, kuras veda ievainotos sīriešus. Tās tika apmētātas ar akmeņiem, piespiežot apstāties, bet divi ievainotie tika izvilkti ārā. Vienu no tiem pūlis nogalināja. Vēlāk Izraēlas druzu komūnas pārstāvji publiski nosodīja šo uzbrukumu.
Izraēlā dzīvo aptuveni 110 000 druzu, kuri ir Izraēlas pilsoņi. Lai gan reliģiskās kopienas pārstāvji ilgu laiku uzskatīti par apolitiskiem, kā arī noslēgtiem, tie mūsdienās dienē Izraēlas armijā un ieņem arī nozīmīgus amatus drošības spēkos, kā arī valdībā. Tāpat aptuveni 20 000 druzu dzīvo Izraēlas okupētajās Golānas augstienēs, kuras tā atņēma Sīrijai 1967. gada karā.
Ja druzu nemieri turpinās pieaugt, Izraēla būs spiesta iesaistīties druzu kopienas aizsargāšanā Sīrijas teritorijā, secina "Defense Update". Šāda izšķiršanās gan ir sarežģīta, ņemot vērā Izraēlas saspīlētās starptautiskās attiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
