Bruņurupuču ferma Ziemeļkorejā - 1
Foto: Reuters/Scanpix

Pēc Ziemeļkorejas līdera Kima Čenuna vizītes galvaspilsētas bruņurupuču audzētavā ar nāvi sodīts tās vadītājs, ziņo "Daily NK".

"Tedonganas Bruņurupuču fermu" savulaik dibināja Čenuna tēvs Kims Čenirs, kurš "pielika visas pūles, lai cilvēkus apgādātu ar garšīgo un uzturvielām bagāto bruņurupuču gaļu, kas jau no seniem laikiem pazīstams kā vērtīgs tonusu dodošs līdzeklis," pēc vizītes vēstīja oficiālā Ziemeļkorejas ziņu aģentūra KCNA.

Valsts līderis maijā notikušās vizītes laikā pauda sev neierastu neapmierinātību ar redzēto. Viņš audzētavas ierēdņus apvainoja nekompetencē, senlaicīgā domāšanā un bezatbildīgā darba stilā, vēstīja KCNA. Tāpat tika izplatītas fotogrāfijas, kurās Čenuns redzams kaut ko dusmīgi stāstām uzmanīgajiem klausītājiem ar pierakstu blociņiem rokās.

Jau drīz pēc Čenuna vizītes, anonīmi avoti ziņojuši "Daily NK", ka fermas vadītājs ir sodīts. "Vadītājs tika sašauts un nogalināts pēc maršala vizītes Tedonganas upes krastos esošajā bruņurupuču fermā Phenjanā. Viņš tika nogalināts, jo vairākos baseinos nav bijis pietiekami daudz ūdens un barības, kā dēļ daudzi bruņurupuči bija miruši," norādījuši anonīmie avoti.

Līdera vizītes laikā audzētavas pārstāvji skaidroja, ka bruņurupuči miruši regulārā elektrības trūkuma dēļ, bet Čenuns vadītāju vainoja neizdarībā. Arī anonīmie avoti norāda, ka visticamāk audzētavas darbu traucē elektrības padevas pārrāvumi. "Šis fakts, kā arī pārtikas trūkums izraisījis visu fermā esošo mazo bruņurupuču nāvi."

Kims arī neesot bijis apmierināts, ka bruņurupuču fermai nav izdevies izaudzēt omārus, kas tai bija pavēlēts sakarā ar gaidāmo "Korejas Strādnieku partijas" dibināšanas gadadienu oktobrī.

Šobrīd Ziemeļkoreja, kura gandrīz 60% no savas elektroenerģijas iegūst no hidroelektrostacijām, piedzīvo ilgstošu sausumu.

Dienvidkorejā bāzētais Korejas Nacionālās apvienošanas institūts nesen nāca klajā ar pētījumu, kurā minēts, ka kopš 2000. gada Ziemeļkorejā ar nāvi sodīti jau 1 382 cilvēki. Šis skaitlis iegūts, intervējot vairākus simtus no Ziemeļkorejas izbēgušo cilvēku, kā arī apzinot anonīmus avotus pašā noslēgtajā valstī.

Šādu nāvessodu izpilde ir skaidrs un nepārprotams brīdinājums valsts iedzīvotājiem nepārkāpt likumus, jo tam būs sekas, uzskata eksperti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!