Kopš Aukstā kara gadiem gan ASV, gan Krievija izmanto uz zemes esošo radaru un ap zemi riņķojošo satelītu kombināciju, lai veidotu vienotu brīdināšanas sistēmu. Pirms gada Krievija paziņoja, ka tā savu novecojušo padomju gados izstrādāto sistēmu nomainīs pret jaunu un nokalpojusī sistēma darbu beidza šā gada janvārī. Tomēr jaunu satelītu palaišana pagaidām ir atlikta.
"Šodien mēs esam gandrīz sagatavojušies palaist pirmo satelītu augstā orbītā, tā palaišana notiks 2015. gada novembrī," šonedēļ atklāja Krievijas Kosmosa aizsardzības spēku komandieris, ģenerālmajors Oļegs Maidanovičs. Viņš gan nepaskaidroja, kāpēc jaunās sistēmas palaišana ir aizkavējusies.
Starpkontinentālo ballistisko raķešu palaišanas sākotnējā fāzē izdalās liels karstums, kuru satelīti spējīgi uztvert un novērot. Vēlāk raķetes fiksē ar satelītiem savienoti uz zemes esošie radari.
"Lielākā atšķirība starp šiem posmiem ir tā, ka uztveršanas apgabals uz zemes ir limitēts planētas apaļās formas dēļ, līdz ar to šis brīdinājums par tuvojošos raķeti ir stipri novēlots," skaidro "Heritage Foundation" analītiķe Mišela Dodža.
Viņa stāsta, ka uz zemes esošajām radaru sistēmām nepieciešams meklēt cita veida atskaites punktus, jo raķetes izdalītā karstuma pēdas, kuras tūlītēji pamana satelīts ievērojami samazinās piecu minūšu laikā pēc tās palaišanas. Līdz ar to, kamēr Krievija ir atkarīga tikai no uz zemes bāzētajiem radariem, teorētiski tā šajā saspīlētajā ģopolitiskajā situācijā ir pilnībā neaizsargāta no pārsteiguma uzbrukumiem, raksta "Vice".
"Vice" atgādina, ka tikai pagājušajā nedēļā, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins zvanīja Neatkarības dienā apsveikt savu kolēģi Baraku Obamu, ASV Gaisa spēku lidmašīnas pie Kalifornijas un Aļaskas krastiem pārtvēra kopumā četrus Krievijas tālā rādiusa bumbvedējus, kuri spējīgi vest ar kodolgalviņām aprīkotas raķetes.
Par spīti šāda veida incidentiem, kā arī saspīlējumam Baltijas reģionā un karadarbībai Ukrainā eksperti norāda, ka uzbrukums ar atomieročiem Krievijai būtu ārkārtīgi nesaprātīgs.
"Ja jūs veicat pirmo uzbrukumu, jūs vēlaties iznīcināt tik lielu atomieroču skaitu, cik vien spējat, lai samazinātu atbildes iespējamību," medijam skaidro "Brookings Institution" eksperts Stīvens Paifers. Viņš arī norāda, ka pilnīgi neviens nav spējīgs ko tādu paveikt.
Eksperts arī ir pārliecināts, ka ASV šādu soli nekādā gadījumā neveiktu. Viņaprāt, vienīgais iemesls ASV prezidentam apstiprināt uzbrukumu ar atomieročiem kādai valstij varētu būt atbilde pēc šāda veida uzbrukuma no tās.
Tāpat jāņem vērā, ka neatkarīgi no tā, cik attīstītas būtu ātrās reaģēšanas sistēmas, ne ASV, ne Krievija nebūtu spējīgas sevi aizsargāt no visaptveroša uzbrukuma ar atomieročiem. Tieši bailes attur ikvienu valsti izmantot šāda veida ieročus, ne aizsardzības sistēmas.
Līdz ar to "Vice" rezumē, ka ne jau ātrās brīdināšanas sistēmas trūkums, kā dēļ teorētiski varētu veikt pārsteiguma uzbrukumu, padara pasauli nedrošāku. Pasauli nedrošāku padara pašas bailes, ka šādas sistēmas neesamība kādam varētu likt veikt pārsteiguma uzbrukumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
