Krievija piešķīrusi pagaidu patvērumu Latvijas pilsonim Vjačeslavam Visockim, kas piedalījies karadarbībā Ukrainas teritorijā, cīnoties Maskavas apbruņoto teroristu bandu rindās.
Izskatot atkārtoto Visocka lūgumu, Krievijas varasiestādes piešķīrušas viņam pagaidu patvērumu uz vienu gadu.
Visockis, kas pazīstams arī ar palamu "Sedojs" ("Sirmais") un ir krievu neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas (NBP) biedrs, Latvijā ir izsludināts meklēšanā par nelikumīgu piedalīšanos karadarbībā ārvalstu teritorijā.
Saskaņā ar aģentūras REGNUM sniegto informāciju Visockis bijis par bataljonu "Zarja" dēvētās teroristu bandas loceklis, piedalījies karadarbībā un ticis ievainots.
Šogad 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Latvijas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs, finansēt šādus bruņotus konfliktus, kā arī vervēt, apmācīt un nosūtīt citas personas dalībai šādos bruņotos konfliktos. Krimināllikuma izpratnē prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā ir aktīva piedalīšanās ārpus Latvijas teritorijas notiekošā bruņotā konfliktā, kas vērsts pret valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību vai citādi ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām tiesībām.
Prettiesiska piedalīšanās bruņotā konfliktā Ukrainā tiek inkriminēta arī Benesam Aijo, Valentīnam Miļutinam, Grigorijam Kosņikovskim un Anatolijam Matjukovskim. Arī šīs personas ir izsludinātas meklēšanā.
Drošības policijas (DP) rīcībā esošā informācija gan liecina, ka nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem ir pievienojies vēl lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju.
DP vērtējumā pievienošanās nelikumīgajiem kaujinieku grupējumiem, kas cīnās pret Ukrainas varasiestādēm, rada tādus pašus riskus kā ceļošana uz Sīriju/Irāku nolūkā pievienoties tur esošajiem teroristu grupējumiem.
Pirmo Visocka lūgumu piešķirt politisko patvērumu Krievijas varasiestādes noraidīja, norādot, ka nav faktu, kas apliecinātu, ka viņam Latvijas teritorijā draud vajāšana.